Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija veido speciālu biļetenu savu biedru informēšanai par aktualitātēm, kas lieti noder saimniekošanā.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija veido speciālu biļetenu savu biedru informēšanai par aktualitātēm, kas lieti noder saimniekošanā.
Šobrīd simtiem saimniecību visā Latvijā pieteikušas sevi bioloģiskajai lauksaimniecībai. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka zaļā saimniekošana prasa ļoti daudz zināšanu.
“Nezināšana rada liekus pārpratumus. Izeja — uzzināt, saprast un rīkoties,” biļetena augusta numura priekšvārdā raksta Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības biroja vadītāja Dace Kalniņa.
Viņa rosina bioloģisko produktu apzīmēšanai plašāk izmantot Latvijas ekoprodukta zīmi — pakaviņā ietvertu āboliņa četrlapīti.
Šo nepieciešamību diktē pati dzīve, jo arvien vairāk cilvēku vēlas uzzināt, kur iegādājami bioloģiskie produkti.
Asociācijas biedri biļetenā var uzzināt arī par savu kolēģu pieredzi. Augusta numurā lasītājiem piedāvā iepazīties ar bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un problēmām Kurzemē, stāstīts par atvērto durvju dienām Jaunalūksnes zemnieku saimniecībā “Šalkas – Elvi”, kas nodarbojas ar truškopību, kā arī Malienas puses saimniecībā “Ziemeļi”, kuras pamatnodarbe ir ārstniecības augu audzēšana.
Izrādās, ka piemājas dārzā ieteicams audzēt tādus ārtsniecības augus kā galega, raudene, smaržīgā rūta, pļavas plostbārdis, kosa, mugurene, zilpodzene, vārnu kāja, mārdadzis, bāldadzis, ansītis, tauksakne un citas. Īpaši ieteikta ugunspuķe, kas sastopama mežmalās un ceļmalās. Šis augs lietojams ikdienas tējā un ir vienlīdz labs imunitātes stiprināšanai, elpošanai un veicina vēdera izeju. Ugunspuķi iesaka vākt ziedēšanas laikā un izmantot arī pirtsslotās.
Līdztekus padomiem, kas gūti pašu mājās, izdevumā uzzinām arī par kaimiņu veikumu. Viens no interesantākajiem saimniekošanas piemēriem noraudzīts Lietuvā, kur popularitāti ieguvušas netradicionālās nozares, — strausu, vīngliemežu, kā arī Kalifornijas slieku audzēšana. Lietuvā jau ir vairāki lieli uzņēmumi un saimniecības, kurās ir 15 – 20 miljoni slieku, ar kuru palīdzību tiek ražots biohumuss.
