Jau septembrī darbu varētu sākt Limbažu, Smiltenes un Cēsu slimnīcu apvienība.
Pašlaik notiek darba grupas sarunas par apvienības veidošanu, un, kā uzsver Cēsu rajona slimnīcas direktors Guntars Kniksts, nav iemesla šo procesu paildzināt, jo pašreizējie apstākļi spiež slimnīcas lēmumu pieņemt ātri.
“Šajā nedēļā notiks darba grupas tikšanās. Tiksies visu trīs slimnīcu pārstāvji, un vienosimies par laika grafiku, kādā apvienošanās notiks. Iecere ir tāda, ka apvienošanās varētu būt notikusi jau līdz 1.septembrim, lai Limbažu slimnīca un Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca jau varētu strādāt apvienības režīmā un arī slimnīcu darbinieki zinātu, kur ir viņu darba vietas,” informēja Kniksts.
Kā ziņots, no šā gada 1.septembra ar Limbažu un Smiltenes slimnīcām valsts slēgs līgumu tikai par ambulatorās aprūpes sniegšanu. Cēsu rajona slimnīca atbilstoši valsts plāniem strādās līdzšinējā režīmā un neatliekamo medicīnisko palīdzību sniegts 24 stundas diennaktī. Paredzēts, ka apvienības centrs būs tieši Cēsu slimnīca.
Arī Limbažu un Smiltenes pašvaldības atbalstījušas slimnīcu ieceri apvienoties.
“Smiltenes pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, ka tā atbalsta šādas apvienības izveidi. Arī Limbažu rajona padome jau iepriekš paudusi savu atbalstu šādai iecerei. Pastāv iespēja, ka apvienībai varētu pievienoties arī Siguldas slimnīca, taču Siguldā atbilstošs lēmums vēl nav pieņemts,” pastāstīja Kniksts.
Kā skaidro Cēsu slimnīcas vadītājs, apvienojoties slimnīcu darbība kļūst saimnieciskāka.
“Arī Veselības ministrija pašlaik uzsvaru liek uz maksimālu optimizāciju. Nav tāda ierobežojuma, ka noteikti kaut kas būtu jātaisa ciet, tā būs apvienības iekšējā kompetence, ko atstāt un ko vērt ciet.
Pašlaik atbilstoši finansējuma samazinājumam ir jāstrādā tā, lai mēs spētu nodrošināt visnepieciešamāko palīdzību. Kādu pakalpojumu izmest ārā nav iespējams, jo vietā nekas nerodas. Mums ir svarīgi veidot organizētu veselības aprūpi apvienības ietvaros, lai visi zinātu, kurā iestādē nepieciešamo pakalpojumu var saņemt,” teica Kniksts.
Pašlaik arī Cēsu slimnīca uz laiku ir apturējusi plānveida pacientu uzņemšanu, un, kā vērtēja Kniksts, nākotnē krietni nāksies ierobežot to pacientu plūsmu, kuriem valsts finansēja pakalpojumus.
“No pārstrādēm mēs turpmāk atpakaļ neko nedabūsim. Nāksies rūpīgāk pārskatīt, kuri pacienti var ārstēties mājās,” sacīja Kniksts.
