Šīs atmiņu drumslas ir par notikumiem Vudstokā – vietu, kur tieši pirms 40 gadiem notika tiem laikiem neiedomājami plašs pop un rokmūzikas festivāls. Par šo festivālu man atgādināja pāris jaunieši kādā no gadatirgiem, kuri pārdeva pašgatavotas apdrukātas apaļas skārda piespraudes, manifestējot šodienas, viņuprāt, nozīmīgākās aktualitātes. 70. gadu sākumā tādas bija veltītas arī Vudstokas varoņiem, piemēram Džimijam Hendriksam, kurš uz elektroģitāras atļāvās nospēlēt ASV himnu, izraisot milzīgu sašutumu “godīgajos” pilsoņos. Šīs piespraudes gluži tāpat kā oriģinālie jūrnieku atvestie aizokeāna džinsi ļāva lepoties un būt visnotaļ cienītam vienaudžu vidū. Es šādas piespraudes, tiesa – no koka, izgatavoju pats, dienot armijā Ļeņingradā. No kāda poļu žurnālā nodrukāta plakāta pakaļdarinājumā Džimijs izskatījās kā dzīvs. Toreizējā Padomju Savienībā par Vudstoku tika izplatītas tikai šausminošas un nepievilcīgas ziņas. Patiesības graudi gaismā nāca pamazām, un hipiju kustība arī Latvijā kļuva par modes lietu. Nelīdzēja nedz komunistu paustais nosodījums, nedz augstu un zemu ierēdņu pirksta kratīšana. Cilvēkam ir tieksme protestēt pret, viņaprāt, redzamajām aplamībām, tostarp arī ar mākslas palīdzību. Interesanti, ka veiksmīgu karjeru nereti veido tie, kuri jaunībā ir uzskatīti par buntavniekiem.
