Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc tikšanās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu paziņojis, ka cienot tos baltiešus, kuri Otrā pasaules kara beigas uzskata par Baltijas valstu neatkarības zaudēšanu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc tikšanās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu paziņojis, ka cienot tos baltiešus, kuri Otrā pasaules kara beigas uzskata par Baltijas valstu neatkarības zaudēšanu.
Tā nav gluži atklāta Baltijas okupācijas atzīšana, tomēr minētais Krievijas prezidenta teiciens it kā norāda, ka dialogs par Baltijas valstu, to skaitā arī Latvijas, okupāciju būtu turpināms, pieļaujot, ka Krievijas līdzšinējos uzskatos par vēsturi varētu izdarīt izmaiņas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo Krievijas pozīciju tā ir krasa vēstures traktējuma maiņa. Daži Latvijas sabiedriskie darbinieki pat izteikušies, ka Putina teiciens būtībā nozīmējot okupācijas fakta atzīšanu. Tie esot tie paši vēži, tikai citā maisiņā. Citi politiķi uzskata, ka V. Putina paziņojumu ietekmējusi pirms tam notikusī saruna ar Dž. Bušu. Valcēnietis Andris Dzenis gan domā, ka V. Putins, sakot tādus vārdus, pats labi apzinājies, ko un kādēļ runā. “Krievijas prezidents līdzīgas domas ir izteicis arī pirms tikšanās ar Bušu, proti, sarunā ar Igaunijas prezidentu Putins netieši norādījis, ka Molotova – Ribentropa paktu vajadzētu anulēt. To, kādēļ V. Putinam pēkšņi iegribējies izteikt šādas norādes, vislabāk zina pats Krievijas prezidents, bet mēs to varam vienīgi minēt. Katrā ziņā šiem izteikumiem nedrīkst pilnībā uzticēties. Ir jātur acis un ausis vaļā un jāraugās, kas notiks tālāk. Pašlaik grūti saprast, ko tas viss nozīmē. V. Putins saka vienu, bet, piemēram, Krievijas Ārlietu ministrija — gluži ko citu. Arī Krievijas masu medijos ziņas ir ļoti pretrunīgas. Ja viena valsts vadības daļa kaut ko apliecina, bet otra to noliedz, tad kaut kas nav kārtībā. Tur ir kāda viltība. Politika vienmēr bijusi tumša lieta. Lai arī kāds būtu Krievijas prezidenta nolūks, mēs nedrīkstam katru mums labvēlīgu paziņojumu uzreiz uztvert ar pilnīgu uzticēšanos tā paudējam,” saka A. Dzenis.
Līdzīgi domā arī pieredzējuši politiķi. Radioraidījumā “Diskusiju krustpunktā” Latvijas ārlietu eksministrs Valdis Birkavs izteicās, ka Krievija vēturiski ir ļoti perfekti izkopusi labā un ļaunā puikas lomu. Šajā gadījumā V. Putins ir labais puika, bet Ārlietu ministrija — sliktais zēns.
Mums jāatšifrē spēlētās lugas ideja.
