Kad man vēl bija tikai gadi 30, es savā Smiltenē pazinu un sasveicinājos vai ar katru otro, trešo pretimnācēju. Aizejot pensijā, jauniešus jau mazāk pazinu, bet no vecākiem cilvēkiem vēl tomēr pazinu katru desmito. Tagad, pie 95 gadiem, staigāju pa savu mīļo Smiltenīti kā pa svešu pilsētu. Kur palikuši skolas un jaunības draugi? Neviena!Kur palikuši plašās MRS darbinieki, no kuriem es aizgāju pensijā? It kā vienu vai divus pa gadu vēl satieku, sasveicināmies. Kur palikuši ap 200 leģionāru, kuri kā pēdējie ar mazo bānīti vēl aizbraucām uz fronti savu Dzimteni sargāt? Kur tie visi palikuši? Nevienu nesatieku vairs! Kur palikuši “Daugavas vanagi”? Vēl nesen šur tur satikāmies mazs pulciņš vīru, kuri bijām frontē pulvera un asins smaku oduši un daudzus kritušos sev blakus atstājuši. Neviena! Kur palikuši “Dziedoņa” daudzie dalībnieki un fani? Labi, ja pa pusgadu reiz vēl kādu kur ieraugu. Tomēr lielākā daļa no “Dziedoņiem” jau ir pārcēlušies uz apklusušiem mūža miera dārziem, bet paši diriģenti, ar kuriem es pavadīju sava mūža skaistāko pusi, jau diriģē Eņģeļu korus tur augšā aiz zvaigznēm… Kur palikuši Amatnieku biedrības slavenie kalēji, skroderi, dišlēri, kurpnieki, slīperu cirtēji, štrenceļu mizotāji, zelta vedēji, linu kulstītāji, šindeļu plēsēji, driepnieki, ādģēri? Es varētu vēl uzskaitīt līdz pussimtam šo visdažādāko amatu pratēju, kuri toreiz vēl darbojās, – kur tie visi palikuši? Nav neviena! Reiz nelūgts es ar “groziņu” apmeklēju kādu pensionāru saietu, ballīti, cerībā tur satikt kādu savu līdzgaitnieku. Bet brīnums – satiku tur vēl spēcīgus vīrus labākajos gados, kuri pēc gadiem vai visi varēja būt mani dēli. Un sievietes, dāmas? Ak, vai, vai! Daudzas vēl pavisam frišas, un no acīm vien jau bija redzams, ka tās vēl ilgojas pēc kaut kā cēla, nezināma… Sakarā ar neatgriezenisku, dabīgu atmiņas pavājināšanos es gandrīz nevienu tur vairs nepazinu, bet atkal brīnums – mani tur pazina laikam visi. Tas tāpat notiek arī uz ielām, veikalos un citur – mani sveicina daudzi “sveši” cilvēki. Kāpēc viņi to dara? Tā kā mans garais mūža maratonskrējiens strauji tuvojas finālam, es to vēl ļoti vēlētos uzzināt. Bet kas man to pateiks?
