Mēs savas laimes kalēji. Varbūt. Un tomēr šķiet, Ka reizēm kāds mums blakus stāv, Pat tur aiz rokas ciet.
Tas reizēm saka: „Dari to!” Bet citreiz striktu: „Nē!” Un nespēj līdznācēju šo Mums skatiens uzmeklēt. Varbūt par Likteni to saukt, Kas zvaigznēs ierakstīts? Bet varbūt Sargeņģelis tas, Kas klusi nāk mums līdz? Mēs paši varam laimi kalt, Un varam nekalt to, Bet Sargeņģelis vienmēr būs Mums līdzās. Sargājot.
