Pēc kapusvētkiem pagastā “Ziemeļlatvijā” atskanēja tālruņa zvans, ar kuru smilteniete Ārija Kurmīte pauda neapmierinātību ar tom ka kapu svētku laikā apmēram 10 metru attālumā no viņas tuvinieku atdusas vietas deguši atkritumi, izplatot, nepatīkamu smaku un dūmus.
“Šī ir jau trešā reize, kad tieši kapusvētkos Trikātā deg atkritumi. Ja pērn viss bija kārtībā, tad divus gadus pirms tam bija līdzīga situācija. Slimoju ar astmu un nevarēju ilgstoši uzturēties pie tuvinieku atdusas vietas. Man tas šķiet necienīgi pret mirušajiem. Vai tad nevarēja šo darbu paveikt pirms jeb pēc svētkiem?” jautā Ā. Kurmīte. Viņa turp aizbraucot divas reizes gadā, un nu jau trešā reize, kad svētku norisē jāviļas.
Kapus apsaimnieko Trikātas draudze. Sazinājos ar Annu Knopkinu, kura kopš 2007. gada rūpējas par kārtību kapos. “Tas nebija speciāli darīts. Atkritumus dedzinājām pirms nedēļas, taču, visticamāk, mitruma dēļ liesma nodzisa. Nu kaudze bija papildināta ar pēdējo dienu atkritumiem un notika vai nu pušaizdegšanās, vai kāds cits tos aizdedzināja,” skaidro A. Knopkina.
Kapu atkritumi sagādājot lielas problēmas, jo atkritumu apsaimniekotāji (ZAAO) prasot lielu samaksu un draudzei tādas naudas nav.
A. Knopkinas sacīto apstiprināja arī draudzes priekšnieks Jānis Repsons. Viņš pieļauj, ka pietika ar nomestu izsmēķi, lai kaudze aizdegtos. Ja 2007. gadā atkritumi patiešām dedzināti speciāli, tad kļūda ņemta vērā un šogad tāda nolūka nebija.
