Kuplināts ar kultūras programmu, oficiālām uzrunām, pavāru šovu un visu Latvijas novadu bioloģisko lauksaimnieku klātbūtni, Preiļos aizvadīts pirmais “Lauku mielasts”.
Kuplināts ar kultūras programmu, oficiālām uzrunām, pavāru šovu un visu Latvijas novadu bioloģisko lauksaimnieku klātbūtni, Preiļos aizvadīts pirmais “Lauku mielasts”.
Preiļos notikušais “Lauku mielasts” vienlaikus bija Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības 10 gadu jubilejas svinības, kā arī tikko dibinātās biedrības “Slow Food” pieteikšanas pasākums.
Lai gan pasākums norisēja kā vienlaidus šovs, kurā mijās oficiālas runas ar kultūras programmu, produktu audzētāju un pārstrādātāju sumināšanu, pamatdoma bija veidot saikni starp bioloģisko ražotāju un patērētāju.
Kā atzina klātesošie zemnieki, pirmais solis ir sperts un tagad jālūkojas, vai jaunā organizācija būs tā, kas šo saikni vērsīs plašumā un dziļumā.
To, ka sadarbība var būt abpusēji izdevīga, pārliecinoši demonstrēja “Slow Food” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rītiņš. Pateicoties tieši viņa ierosmei, Latvijā izveidota “Lēnās pārtikas” biedrība. “Lēnā” pārtika ir pretstats un reizē protests “ātrajai” pārtikai — burgeriem, karstajiem suņiem”, čipsiem un citiem līdzīgiem produktiem.
M. Rītiņš savā restorānā “Vincents”, kā arī citi Rīgas zināmākie restorāni veiksmīgi izmanto bioloģiskās lauksaimniecības ražojumus. Klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar zemnieci, kura jau vairāk nekā 10 gadus apgādā “Vincentu” ar dažādiem garšaugiem.
Jaundibināto balvu “Zelta gliemezis”, kuru turpmāk pasniegs izcilākajām bioloģiskajām saimniecībām — produkcijas ražotājām, saņēma Dobeles rajona Bikstu pagasta zemnieku saimniecība “Laukgaļi”, kur audzē mājputnus un iegūst olas arī “Vincenta” virtuvei.
Šobrīd Latvijā ir 309 sertificētas ražojošas bioloģiskās saimniecības. Ļoti liels skaits zemnieku vēl mācās, tas nozīmē — iziet divu līdz trīs gadu sagatavošanās posmu, lai kļūtu par pilntiesīgu bioloģisko lauksaimnieku. Vairāki desmiti šādu saimniecību – “skolēnu” ir arī Valkas rajonā.
Šobrīd preču zīmi “bio” nereti izmanto arī negodīgi, tāpēc bioloģiskie zemnieki iesaka: ja neesat pārliecināti, vai, piemēram, tirgū piedāvātā produkcija tiešām ir bioloģiskā saimniecībā augusi, vaicājiet, lai tirgotājs uzrāda sertifikātu ar pielikumu, turklāt sertifikātam jābūt šā gada, nevis aizpērnā.
Līdzīgi bija, piemēram, pērn, pērkot bioloģisko medu. Lai iegūtu šādu produktu, arī laukiem, kur bites ievāc nektāru, jābūt sertificētiem bioloģiskajai lauksaimniecībai. Pērn neviens rapšu lauks nebija ieguvis šādu dokumentu, tātad tirgū nevarēja būt bioloģiskais rapšu medus.
Lai kļūtu par īstu bioloģisko lauksaimnieku, zemniekam šie trīs gadi ir jāpavada nopietnās studijās un jāapmeklē virkne semināru un mācību stundu. Tomēr ne mazāk svarīgi ir skolot arī izaudzētās produkcijas patērētāju. To dara Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. Biedrība “Slow Food” arī ir viena no tām, kas sevi pieteikusi šim mērķim. Vai tā attaisnos ražotāju uzticību? Apvaicātie “zaļie” zemnieki pagaidām savos vērtējumos bija piesardzīgi, un vairums atteica, ka to rādīs laiks, bet pati ideja ir slavējama.
