Sestdien, izstaigājot kārtējo gadatirgu Valkā, atkal acīs iekrita milzumlielais balkona puķu un dažādu stādu piedāvājums. Katrā ziņā to bija nesalīdzināmi vairāk nekā jauno dārzeņu un garšaugu. Cilvēki joprojām pērk. Šķiet, ka visas čaklās namamātes un namatēvi savus balkonus un lodžijas jau sen ir apstādījuši gan ar viengadīgajiem, gan daudzgadīgajiem augiem, tomēr allaž atrodas kāda vietiņa, kur ielikt kaut ko acij tīkamu vai našķīti kārajam zobam. Ejot caur pilsētu un palūkojoties balkonos, šķiet, ka ziedu daudzums tajos ir tikpat bagātīgs kā saucamajos treknajos gados. Acīmredzot, tas melnais mākonis virs Latvijas, ko saucam par lielo ķibeli, nekādi nav izmainījis cilvēku tiekšanos pēc skaistā. Latvietis un ziedi ir kā viens veselums. Dažā labā balkonā vērojama īsta puķu parāde vai krāšņs ziedu mākonis.Tie, kuriem ir mazdārziņi, savas ambīcijas parasti īsteno tajos, taču, ja sava dārziņa nav, daļu skaistuma var ienest un izvietot dzīvoklī. Ikviens nopietns stādu un puķu pārdevējs pircējam smalki izstāstīs, kas kuram augam visvairāk tīk – ēna, saule, mitrums vai kādi īpaši augšanas apstākļi. Nozīmīga ir arī puķu kastes izvēle. Šogad modē esot pītās kastes ar rokturiem. Iespējams, ka Valkā balkonu apstādīšanas tradīcijas veicina pilsētas dāmu klubiņš, kurš katru gadu rīko konkursus, taču daudzu dzīvokļu saimnieki čubina savus stādījumus neatkarīgi no konkursiem. Ir starpība, vai garāmgājējs balkonā redz gaumīgi veidotu košumaugu kompozīciju vai žāvēties izliktu apakšveļu.
