Atpūtas kompleksa “Rīts” konferenču zāles sienas daiļo kartes, kur dažādos veidos un dažādās krāsās attēlota teritorija, kas pēc formas ir līdzīga pūķim vai četrstūru zvaigznei.
Atpūtas kompleksa “Rīts” konferenču zāles sienas daiļo kartes, kur dažādos veidos un dažādās krāsās attēlota teritorija, kas pēc formas ir līdzīga pūķim vai četrstūru zvaigznei. To izstādes iekārtotāji sauc par “Salacas upes baseinu”.
Vasaras un lauku darbu dēļ neliela, bet daudzveidīga auditorija uzmanīgi klausās nopietna izskata lektorus, kuri savu uzstāšanos ilustrē ar vārdiem un attēliem. Pasākuma oficiālais nosaukums ir “Projekta “Salacas upes baseina apsaimniekošanas plāna izveide” pirmais konsultatīvais forums”. Vienkāršā valodā tas nozīmē aprunāšanos par to, cik tīri vai netīri ir ūdeņi šajā teritorijā, kas ietekmē ūdeņu kvalitāti un kā tā var mainīties nākotnē.
Laba ūdens kvalitāte līdz 2015. gadam
Projekta rezultātā taps apsaimniekošanas plāns Salacas upes sateces baseinam, un tā nav tikai teritorija ap Salacas upi. Tā ir teritorija, kur saplūst visi ūdeņi (upes, ezeri), kas veido Salacu, ieskaitot arī Burtnieku ezeru un tajā ietekošās upes (Seda, Briede, Rūja). Tiek veidots apsaimniekošanas plāns baseinam, nevis atsevišķam pagastam vai rajonam, jo daba nepazīst cilvēku rādītās robežas. Neattīrīti notekūdeņi, kas nonāk Rūjas upē Naukšēnos, ietekmē Burtnieku ezera ūdens kvalitāti un pēc tam arī Salacu pie Salacgrīvas.
Plānā tiks ietvertas konkrētas darbības, lai uzlabotu ūdens kvalitāti. Prasības labai ūdens kvalitātei ietvertas Eiropas un Latvijas likumdošanā: ES Ūdeņu struktūrdirektīvā un Latvijas Ūdens apsaimniekošanas likumā. Prasības labai ūdens kvalitātei dzīvē nozīmē prasības saglabāt upi vai ezeru pēc iespējas dabiskā stāvoklī. Dažos gadījumos, un Salacas baseinā tie ir vairāki, tiek noteiktas stingrākas prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu kvalitatīvu dzīves vidi konkrētām zivju sugām (piemēram, lašiem Salacas upē). Projektu izstrādā ekspertu komanda, ko veido starptautisks uzņēmums “Jacobs” (nejaukt ar kafijas ražotājiem! “Jacobs” ir starptautiska inženieru konsultantu kompānija) un Latvijas uzņēmums “Grupa 93”.
Seda tagad un nākotnē
Nozīmīga daļa no Salacas upes baseina atrodas Valkas rajonā. Vairāk vai mazāk baseina teritorijā iekļaujas Valkas pilsēta un Valkas, Ērģemes, Kārķu un Ēveles pagasts, daļēji Sedas lauku teritorija un pavisam nedaudz — Jērcēnu pagasts. Lielākā upe šajā teritorijā ir Seda.
Ņemot vērā, ka dažādās upēs un ezeros ir dažādi dabiskie apstākļi, nevar noteikt vienotas prasības vai standartus visam baseinam, tāpēc tas ir sadalīts tā saucamos virszemes ūdensobjektos, kas ir upe, vai upes posms, vai ezers. Salacas baseinā kopā ir desmit upju ūdensobjekti un septiņi ezeru ūdensobjekti. Valkas rajonā atrodas Seda un daļēji Rūjas augštece (lielākoties Kārķu pagastā).
Sedas upei, kas pieskaitīta pie prioritārajiem zivju ūdeņiem, būtu jāatbilst karpveidīgo zivju ūdeņu prasībām. Kāda tad ir ūdens kvalitāte Sedas upē? Pēc projekta ekspertu atzinumiem, Sedas upes ekoloģiskā kvalitāte ir laba. Tāds atzinums balstās uz vairāku pētījumu un iestāžu, tai skaitā Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta rīcībā esošiem datiem. Tomēr Sedas upe neatbilst karpveidīgo zivju ūdeņu prasībām. Tas nozīmē, ka apsaimniekošanas plānā jāparedz pasākumi apkārtējā teritorijā, kas uzlabos ūdens kvalitāti šajā upē.
Kā to var izdarīt? Lai to saprastu, ir jāzina, kāda darbība piesārņo ūdeņus un kā šī darbība mainīsies paredzamā nākotnē. Divi galvenie rādītāji, kas tika izmantoti, mērot cilvēka darbības radīto slodzi, ir kopējais slāpeklis un kopējais fosfors, kas nonāk ūdeņos. Šīs barības vielas ir nepieciešamas augiem, bet, ja upēs un ezeros ir pārāk daudz šo vielu, tie aizaug. Zivīm trūkst skābekļa, ūdenstilpēs un ūdenstecēs palēninās dzīvības procesi.
Pēc projekta ekspertu aprēķiniem, Sedas upē vislielāko slodzi rada lauksaimnieciskā darbība apkārtnē. Barības vielu noplūde ūdeņos rodas no nepietiekami norobežotām kūtsmēslu krātuvēm, kā arī no lauksaimniecības zemju mēslojuma. Lauksaimniecība veido 78% no kopējās slāpekļa ieplūdes un 40% no kopējā fosfora ieplūdes. Notece no mežiem, kas rodas mežu izstrādes rezultātā, jo mežs ir dabīgais šo vielu filtrs, veido 6 – 8% no kopējā ieplūstošā barības vielu apjoma. Piesārņojums no apdzīvotām vietām, kas veidojas no nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem, nav liels — runājot par slāpekli, 10%, bet veido 48% no kopējās fosfora ieplūdes Sedā. Šo slodzi pamatā veido Valkas pilsētas notekūdeņi.
Nav viennozīmīgas atbildes, kā šīs slodzes var mainīties nākotnē, ja attīstība sekos šīsdienas tendencēm. Var droši apgalvot, ka samazināsies piesārņojums no apdzīvotajām vietām (īpaši fosfora savienojumi), jo Valkā paredzēta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija. Jāņem vērā, ka arī iedzīvotāju skaits var palikt nemainīgs vai drīzāk samazināties. Slodze no lauksaimniecības varētu nedaudz samazināties — lai gan saimniekošana un mēslošana kļūst intensīvāka, tiek prognozēta lauksaimniecībā izmantojamo zemju samazināšanās un apmežošana. Tiek prognozēts, ka notece no mežiem paliks esošajā līmenī.
Šādas tendences ļauj prognozēt, ka Sedā saglabāsies laba ūdens kvalitāte. Vienīgais — vajadzēs īstenot pasākumus, lai apmierinātu dabas aizsardzības prasības. No šiem pasākumiem ļoti iegūs tūrismā iesaistītie cilvēki, kā arī makšķernieki un visi, kam ir svarīgs tīrs ūdens.
Kas tālāk?
Ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi tiks izstrādāti rudenī. Apsaimniekošanas plāna izstrādes laikā plānots vēl viens konsultatīvais forums, kurā apspriedīs, kas, kā un par kādiem līdzekļiem īstenos ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus. Forumā piedalīsies vietējo pašvaldību, lauksaimnieku, mežu īpašnieku un citu ieinteresēto pušu pārstāvji. Salacas baseina apsaimniekošanas plānu paredzēts pabeigt līdz nākamā gada pavasarim.
Vairāk informācijas par projektu var saņemt interneta mājas lapā www.salaca.lv.
Uzmanību, konkurss!!!
Salacas projekta ietvaros tiek rīkota fotogrāfiju izstāde “Mans ūdens”. Lūdzam sūtīt fotogrāfijas, kas ir uzņemtas Salacas baseina teritorijā un kas jebkādā veidā ir saistītas ar ūdeņiem. Fotogrāfijās var parādīt dabas skatus, cilvēku aktivitātes uz ūdens utt. — bez jebkādiem ierobežojumiem. Bildes ar izmisumu, cerību, problēmām, risinājumiem — jebkas! Fotogrāfijas tiks izstādītas konsultatīvo forumu laikā, kur to dalībnieki balsos par labākajām. Trīs fotogrāfijas, kas iegūs visvairāk balsu, saņems balvas.
Lūdzu, sūtiet fotogrāfijas (ne vairāk kā divas no viena cilvēka) līdz 20. oktobrim uz adresi:
“Es un ūdens”, Salacas projekts, “Grupa 93”, Avotu 10 –11, Rīga, LV-1011 vai uz e-pastu: [email protected] ar piezīmi “Es un ūdens”.
Ja vēlaties, lai fotogrāfija tiktu nosūtīta atpakaļ, lūdzu, vēstulē ielieciet aploksni ar pastmarku un jūsu adresi.
