Svētki beigušies, un atkal jāatgriežas ikdienā, kas kliedz ar ziņu virsrakstiem par samazināšanu, nogriešanu, taupīšanu un visām citām lietām, kas saistās ar sērgu, kas pamazām posta mūsu zemīti. Nezinu kā citiem, bet man šajās garajās brīvdienās neatlika laika skart tēmas, kas daudzina dižķibeli. Ticiet vai ne, bet šā iemesla dēļ sajūtas bija vienkārši lieliskas. Neliels cienasts un labi draugi – tie ir galvenie priekšnoteikumi, lai rastos Līgo svētku noskaņojums. Šī recepte ir lieliska iespēja arī ikdienā neļauties grūtsirdībai un pelēkām domām. Ja neticat, tad iesaku pārliecināties, jo ne velti ir atziņa, ka draugus mēs izvēlamies paši.Visvieglāk ir ieslēgties četrās sienās un īgņoties uz visu pasauli, bet šāda attieksme noteikti izraisīs pretreakciju un pelēkā krāsa kļūs vēl pelēkāka. Tieši tāpēc ir patīkami sarunāties un uzklausīt cilvēkus, kuri vēlas pateikties par atbalstu. Arī šodien redakcijas pastā ir vēstules, kuras izlasot var pārliecināties, cik nozīmīgs šajā laikā ir draugu plecs.Vienmēr kādam klāsies nedaudz labāk nekā citiem un pretēji – veiksminieku pulciņā atradīsies kāds “baltais zvirbulis”, kuram liksta seko likstai. Visvienkāršāk no atšķirīgajiem ir novērsties un izlikties, ka viņu problēmas neredzam. Tomēr visiem klāsies vieglāk, ja spēsim dalīties kaut vai ar smaidu vai labu domu, ja nekā cita vērtīgāka mums nav. Parasti ar labdarības laiku asociējas Lieldienas un Ziemassvētki. Taču gadā ir daudz vairāk dienu, un katrā no tām var paveikt kādu labu darbu, par kuru pretī saņemt vienkāršu un patiesu “Paldies!”. Šādos brīžos pasaule kļūst krāsaināka un labāka.
