Pēdējā laikā plašu polemiku ir izraisījis jautājums par Latvijas veikalos iegādātās depozīttaras nelikumīgu pārrobežu eksportēšanu uz Igauniju un tās nodošanu taras automātos ar mērķi saņemt maksu no valstī spēkā esošās depozīttaras sistēmas.
Sistēma izlietotās taras un taras atkritumu savākšanas un atgriešanas atpakaļ apritē attiecas tikai uz Igaunijā pārdodamajām precēm. Šo uzdevumu veic Igaunijas Vides inspekcijas akreditēts uzņēmums “OÜ Eesti Pandipakend”.“Igaunijā, iegādājoties preci ar attiecīgo depozīttaras atzīmi, patērētājs maksā par preci un papildu par taru (veikalos cenas ir atsevišķi norādītas, piemēram, EEK 15+1). Naudu par iepakojumu, pēc tam atgriežot savākšanas punktos vai taras automātos, var saņemt atpakaļ,” skaidro Vides inspekcijas Valgas apriņķa biroja vadītāja vietas izpildītājs Tanels Tīrats. Latvijā depozīttaras sistēma vēl nav ieviesta, bet ņemot vērā nelielo Baltijas valstu kopējo tirgu, Latvijā veikalu plauktos arī atrodami dzērienu iepakojumi, uz kuru etiķetēm redzams speciālais marķējums par taras cenu. Pērkot dzērienu Latvijas Republikā, pircējs par šādu depozīttaru atsevišķi nemaksā, nodarot tiešus zaudējumus Igaunijas ekonomikai un taras apsaimniekošanas sistēmai, ko var kvalificēt par zādzību. Labākais risinājums būtu depozīttaras sistēmas ieviešana arī Latvijā, tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju, Igaunijas Vides ministrija kā vienīgo risinājumu saredz uz taras esošā drošības koda nomaiņu tā, lai no ārvalstīm ievesto taru Igaunijas automāti nenolasītu. Attiecīgs projekts jau ir uzsākts, bet līdz tā īstenošanai Vides inspekcija aktīvi nodarbosies ar nelikumīgi ievestas taras kontroli visā Igaunijā, lai neizraisītu taras depozītsistēmas bankrotu.
