Šogad pilsētas svētku programma ir neparasti plaša, turklāt šie svētki noris vienlaikus ar Jāņa Cimzes 195 gadu jubileju un Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināra 170. gadadienu.
Nu jau daudzi ir pieraduši pie devīzes, ka “Valka un Valga – viena pilsēta, divas valstis”. Kopā svinam svētkus, sportojam, izmantojam vienas vai otras puses ekonomiskās priekšrocības, kopā plānojam nākotni, taču cik zinām par pilsētas pagātni? Vidējās un vecākās paaudzes cilvēki vēl atceras 400. jubilejas svinības, kas notika komunistu valdīšanas laikos. Svētku publicitāte bija tik plaša, ka ieradās pat žurnālisti no Maskavas. Viens no pozitīviem aspektiem tolaik bija tipveida malkas šķūnīšu izbūvēšana un pilsētas uzpošana kopumā. Uz abu pilsētu robežas joprojām gozējas šim notikumam par godu uzstādītais piemiņas akmens. Valka ir pazīstama ar daudziem vēsturiski nozīmīgiem notikumiem. Tāds bija 1917. gadā, kad pilsētā nodibināja Latvijas Zemnieku savienību, bet jau nākamajā gadā tiek nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome un tiek pasludināta Latvijas autonomija. Daži vēsturnieki ir pārliecināti, ka tieši šajā laikā dzima neatkarīgā Latvijas Valsts, nevis gadu vēlāk Rīgā, Nacionālajā teātrī.Valkas novadpētniecības muzeja speciāliste Ligita Drubiņa, jautāta, kas viņai nāk prātā vispirms, runājot par pilsētas vēsturi, atbildēja, ka tā ir pilsētas dalīšana 1920. gadā, kad šķīrējtiesnesis angļu pulkvedis Tallents pieņem lēmumu par Valkas sadalīšanu starp Latviju un Igauniju un ar pīpes kātu nosaka, ka robeža būs Varžupīte. Otrs nozīmīgākais notikums viņai šķiet Cimzes semināra izveidošana 1849. gadā.
