Kā nodrošināt novada ceļu uzturēšanu un kā panākt, lai cilvēki nokļūtu Valmierā, savā skolā vai kaimiņu pagastā ar sabiedrisko transportu?
“Tālava”:– Salīdzinot ar pērno gadu, autoceļu fonds pašvaldībām ir 40 procentu, turklāt Autoceļu direkcija ir rakstiski paziņojusi, ka maijā un jūnijā no pašvaldībām papildu ieturēs vēl 25 procentus, kurus varētu izmaksāt gada nogalē. Tas nozīmē, ka līdzekļu būs gaužām maz.
Mums nedaudz naudas ir ietaupīts no pagājušā gada, taču kapitāliem darbiem līdzekļu nebūs. Nauda būs vajadzīga ceļu greiderēšanai un tīrīšanai ziemā.Pasažieru pārvadāšanu pagastā mēs ietekmēt nevaram, jo tā ir Vidzemes plānošanas reģiona kompetence un šo funkciju pārņems Autoceļu direkcija.
“Kaugurieši”:– Mums ir pašiem savs greiders un tāpēc nepērkam dārgos pakalpojumus. Atliek vien samaksāt algu greideristam un mašīnu nodrošināt ar lāpstas nažiem un degvielu. Domāju, ka šo greideru varēs izmantot visā novadā.
Kauguros ir apmēram 60 kilometru pašvaldības ceļu un tikpat daudz ir abos pārējos pagastos. Cik zinu, šajos pagastos ir noslēgti līgumi ar zemniekiem, kuriem ir piemērota tehnika. Domāju, ka varēsim ietaupīt, jo profesionālie ceļu uzturētāji prasa dārgu samaksu.
“Jumis”:– Mums pagasta pārvaldījumā ir 35 kilometri ceļa. Pārējie ir valsts 2. šķiras autoceļi. Mēs pakalpojumus pērkam no speciālistiem, kas prot greiderēt. Vienu brīdi bija doma, ka jāiegādājas savs greiders, tomēr profesionālis to izdarīs kvalitatīvāk.
Atjaunotās brīvvalsts laikā esam noasfaltējuši trīs kilometrus pašvaldības ceļa. Mums ir veicies ar to, ka padomju kolhoza laikos bija labs priekšsēdis, kurš spēja radīt labu ceļa tīklu. Atliek vien to uzturēt. Šobrīd naudu ceļiem esam iekrājuši, tāpēc ar greiderēšanu un tīrīšanu pagaidām problēmām nevajadzētu būt.
Savulaik strādājot kopā ar Valmieras autokombinātu, pašvaldībā autobusu maršrutus esam izveidojuši tā, ka gandrīz no visām pagasta vietām no rīta var nokļūt Valmierā.
“Brenguļi Beverīnai”;– Raugoties uz pagasta ceļiem, redzu citu lielu problēmu – nav jau vairs nozīmes grederista kvalifikācijai, jo nav ko uzgreiderēt. Jau ir atvērti tā saucamie ceļa mugurkauli. Ja slapjdraņķī tos turpinās izbraukāt, ceļš būs neatgriezeniski sabojāts. Jādomā, kā steidzami uzbērt 10 – 15 centimetrus biezu virskārtu, lai būtu, ko greiderēt.
Vēl jāattīra grāvji, lai brīvi notecētu ūdens. Ir vairāki 2. šķiras valsts ceļi, kuri pavasarī vispār nav izbraucami, jo ziemā tos neviens negreiderēja. Autoceļu tīkls starp mūsu pagastiem ir sliktā stāvoklī.
Bērnu nogādāšana uz skolu un atpakaļ sarežģījumus nerada, taču ar pieaugušajiem, kuriem Valmierā darbs beidzas sešos, ir sarežģīti. Palielinoties tautas nabadzībai, aizvien vairāk cilvēku iet kājām. Autokombināts savus maršrutus nerentabilitātes dēļ turpinās īsināt.
“Pārgauja”;– Mūsu apvienībā nav ceļu speciālistu un neesam arī detalizēti apzinājuši šīs problēmas. Protams, saprotam, ka skaistais sapnis par asfaltētiem ceļiem, kas savienos visus trīs novada centrus, ir jāatliek uz ļoti tālu laiku un jācenšas iztikt ar tiem grants ceļiem un resursiem, kuri pašlaik ir pieejami.
Mūsuprāt, novadā ir izdevīgāk un lētāk izmantot savu un vietējo zemnieku rīcībā esošo vai pielāgoto ceļu sakopšanas tehniku. Lai zinātu, kas precīzi darāms, jāpieaicina eksperti.
Mēs nezinām, kā mainīsies Valmieras transporta uzņēmums. Domāju, ka vidusskolēnu nogādāšana Valmierā sagādās lielas problēmas. Maršrutu laiki nekādā ziņā nav pieskaņoti skolas darba režīmam. Iespējams, novads vienu autobusu varētu izbrīvēt tieši vidusskolēnu pārvadāšanai.
