Kā šajā ekonomiski grūtajā laikā esat iecerējuši saglabāt izveidoto izglītībā, kultūrā un sportā un kā saredzat iespējas šīs jomas attīstīt tālāk?Ilze Vergina (PS):– Tas, kas mums ir labs, ir jāturpina un jāsaglabā, protams, pie situācijas, ka nauda seko skolēnam un lielās skolas atbalstīs mazās skolas. Mēs to esam apsolījuši. Es kā Smiltenes Centra vidusskolas direktore zinu, – nebūšu tā, kas pateiks “nauda nāk skolēnam līdzi, un nedošu naudu lauku skolām”. Nē, mēs dalīsimies, citādi es saprotu, ka lauku skolām attīstības nebūs. Smiltene ir novada centrs, bet ir jāattīsta viss novads kopumā.Izglītībā es redzu ļoti lielas iespējas, kas ir saistītas ar Eiropas Savienības fondu apguvi. Piemēram, ir projekts, kurā skolotājiem ir iespējas piesaistīt likmes – samaksāt skolotājam par darbu. Tas nozīmē, ka varam iegūt naudu, lai varētu saglabāt labu skolotāju vietas skolā un neatbrīvot no darba. Tas ir ļoti svarīgi, jo to, ko pazaudēsim šodien, neatgūsim ne rīt, ne parīt, ne aizparīt.Kultūrā Smiltenē mums ir ļoti labi pašdarbības kolektīvi ar labiem vadītājiem, bet mums pietrūkst kultūrā sirds. Šī sirds būs novadā jāatrod, jo šajā nozarē jāstrādā cilvēkam, kurš mīl cilvēkus, kurš ir radošs un saprot kultūras sirdspukstus. Visam novadam būs tikai ieguvums, ja mēs tādu cilvēku atradīsim. Aija Cunska (TP): – Izglītības sistēmā pašreizējā mirklī valda ļoti liela neziņa. Ir pēdējais mirklis, lai nevis gaidītu vēlēšanas, bet tieši tagad Smiltenes pilsētas domei, uzņemoties iniciatīvu, pagastu priekšsēdētājiem un skolu direktoriem palīdzot, vajadzētu sataisīt konkursu un izvēlēties vienu spēcīgu cilvēku, kas būtu Smiltenes novada Izglītības nodaļas vadītājs. Lai jau tagad viņš skaidri zinātu par visām skolām, kas ir novadā, no vismazākās līdz vislielākajai. Tam ir jābūt cilvēkam, kurš pārzina izglītības iestādes, manuprāt, pat vietējam, ar skatījumu uz projektiem un tālredzīgam, varbūt saistībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.Otrkārt, es uzskatu, ka pamatvārds ir sadarbība visplašākajā jomā gan starp skolām, gan starp skolotājiem, uzņēmējiem, sociālajiem darbiniekiem, nevalstiskajām organizācijām. Primārais noteikti ir ieguldīt uzņēmējdarbībā, lai ritenis sāktu griezties un izglītībā, kultūrā, sportā nāktu nauda.Inese Raiskuma (LPP/LC): – Manuprāt, mūsu rajonā nākošā novada skolas nav tik ļoti maziņas, lai kāda no tām būtu jāpaliek zem zobena. Ja nu kādā patiešām ir tikai kādi 30 skolēni, tad 1. – 4 klasītēm būtu jābūt viņu dzīvesvietā, lai nevajadzētu celties no rīta un braukt uz pilsētu un pēc tam atpakaļ mājās. 5. – 9. klasē, kur ir ļoti daudz mācību priekšmetu, kā ķīmija, fizika, dabas zinību lielais kurss, mācību kabinetiem ir prasības, un ir skaidrs, ka mazai skoliņai ir finansiāli grūti to nodrošināt. Iespējams, ka tādēļ vien būtu nepieciešams, lai lielāko klašu skolēni mācītos pilsētā. Novada centru Smilteni priekš citām novada skolām redzu kā metodisko centru. Mūsu skolas spēj ļoti daudz dot ar savu pedagogu varēšanu un metodisko palīdzību.Par to, kādu mēs redzam nākotnē sadarbību. Centra vidusskolai nav internāta. Mūsu (domāta Smiltenes Trīs pakalnu pamatskola – redakcijas piezīme) skolā atrodas ģimnāzijas internāts, un, ja mēs racionāli šīs telpas izmantotu, noteikti atrastos vieta arī Centra vidusskolas skolēnu internātam.Sporta skolotāji man teica, – ”cik žēl, ka mēs vairs nebrauksim uz Valkas skaisto sporta stadionu sporta sacensībām”. Ģimnāzijai ir stadions, bet pārējām abām skolām stadions ir nosacīts. Projekts ir, tikai jābūvē. Jāstrādā pie tā visiem ar kopīgiem spēkiem, lai piesaistītu visus iespējamos līdzekļus un šis stadions būtu pie Trīs pakalnu pamatskolas.Māra Leja (LPP/LC): – Mums vajadzētu nodibināt Kultūras nodaļu. Sākumā tas pat varētu būt viens cilvēks, kamēr ir krīze un nav naudas. Brīdī, kad mūs palaidīs vaļā Valkas rajons, mēs visi pamanīsim situāciju, ka ir nesakārtota samaksu sistēma, sevišķi bērnu pulciņiem. Ir priekšlikums veidot visu pašdarbības kolektīvu konsultatīvo padomi, un mēs visi kopā mēģināsim šo problēmu risināt.Uldis Birkenšteins (ZZS): – Mūsu saraksts ir par to, ka nevienu izglītības iestādi jaunajā novadā likvidēt nedrīkst. Skola pagastos ir tā vieta, uz kurieni cilvēki nāk un kura bieži vien pilda kultūras dzīves pienākumus.Smiltenes novadā ir visa veida izglītības iestādes. Tās mēs nedrīkstam pazaudēt, lai mūsu bērni neaizietu projām no dzīvesvietas. Protams, ir jāskatās kvalitāte. Ja runājam par pamatskolu, tad nav patīkami, ja būtu apvienotās klases, jo mācīt divām apvienotām klasēm ir daudz grūtāk. Domājam, ka klasē nedrīkst būt 30 bērnu, jo arī tad viņi nespēj uzņemt mācību vielu. Normālais skaits būtu ap 15 līdz 20 bērnu klasē. Mūsu skatījumā likvidēt nedrīkst arī nevienu kultūras iestādi: ne bibliotēku, ne kultūras namu, jo tās ir vietas, uz kurieni cilvēki iet, iegūst jaunāko informāciju, viens ar otru satiekas.
