Viena no smagākajām ir sociālā joma, un tie, kuri strādā pašvaldībās, jau zina, ka sociālais maciņš tukšojas. Kāds ir jūsu skatījums uz sociālo jomu, un kādā veidā pašvaldība var organizēt šo palīdzību?Sarmīte Zvirgzdiņa (LPP/LC): – Kopš piecus gadus vadu Smiltenes slimnīcu, tā ir bijusi nepārtraukta cīņa par slimnīcas pastāvēšanu. Pašreiz veselības aprūpē Smiltenē ir vienots komplekss, kurā darbojas ģimenes ārstu prakses, ambulatorā daļa ar labiem diagnostiskiem kabinetiem, speciālistiem, aptieka, stacionārā daļa ar trīs nodaļām un neatliekamā palīdzība. Ir svarīgi arī novadā saglabāt slimnīcu un neko nepazaudēt no esošajiem pakalpojumiem. Slimnīcā jau daļēji ir sociālās aprūpes gultas, ko neapmaksā valsts, un arī no novada tajās varētu ievietot cilvēkus, kuriem ir nepieciešama sociālā aprūpe. Svarīgi risināt šādu pašu aprūpi arī mājās.Ainārs Mežulis (LPP/LC): – Primārais uzdevums novadā būs izveidot pansionātu, jo te dzīvo ļoti daudz vecu cilvēku. Tas arī vajadzīgs, lai novada budžeta nauda neaizietu uz citām pašvaldībām, piemēram, Strenču novadu, kura teritorijā atrados Sedas pansionāts. Uldis Birkenšteins (ZZS): – Visvairāk mūs uztrauc bezdarbs valstī. Bezdarbnieki nāk uz pašvaldībām un prasa garantēto iztikas minimumu, kas mums ir jāmaksā obligāti. Uztrauc tas, ka tam visam valstī varētu beigties nauda, un tas varētu notikt diezgan ātri. Smiltenes novadā būtu nepieciešams saglabāt esošo pabalstu sistēmu. Nevaru solīt, ka tā varētu būt lielāka. Būs jāizstrādā vienota sistēma novadā par šo apmaksu. Mēs savā programmā arī esam ierakstījuši, ka novadā jāsaglabā Smiltenes slimnīca, bet ir jārunā, kas tajā paliek. Jādomā par kadriem un nodaļām, kuras atstāt un kuras varbūt ir jāslēdz. Varbūt uz brīdi mēs slimnīcu arī varētu veidot daļēji kā sociālo māju, kamēr atrisinām jautājumu par pansionāta būvniecību Smiltenes novadā, jo bez tā mums neiztikt. Uzskatām, ka jāsniedz vislielākais atbalsts jaunajām māmiņām. Varbūt jāveido silītes grupas, lai viņām būtu kur atstāt bērnus un pašas varētu doties darbā. Jāsaglabā esošie feldšerpunkti.Zigeta Vīķele (TP): – Sociālo jautājumu kārtošanā daudz var veidot kopā ar privāto partnerību. Piemērs ir pašvaldības pasūtījums privātajam partnerim celt pansionātu. Tas ir risinājums, lai mēs varētu pēc iespējas ātri tikt pie pansionāta. Tāds pats stāvoklis ir ar sociālo māju. Tā ir domāta iedzīvotājiem, kuri nevar samaksāt komunālos maksājumus, un pretī nāk pašvaldība. Privātais partneris vai pašnodarbinātais šobrīd pašvaldībai arī maksā lētāk, sadarbojoties mājas aprūpē, nekā ievietojot cilvēku pansionātā. Mēs nošaujam divus zaķus. Cilvēkam dodam darbu, un otrs cilvēks, kuram tas ir vajadzīgs, ir aprūpēts. Tas var būt pašnodarbināts cilvēks, kura apmācību ir uzsākusi nodarbinātības aģentūra.Veselības aprūpē ģimenes ārsti lielākā daļa ir Smiltenē un dažos pagastos, tāpēc ir jāattīsta feldšeru kustība.Kas attiecas uz slimnīcu, firsts Līvens tiešām ir izveidojis slimnīcu Smiltenē. Mēs, visi tagadējie pašvaldību vadītāji, cīnāmies, lai šī slimnīca paliktu, bet ir jautājums, vai tā var palikt tādā profilā kā šobrīd. Diezin vai. Droši vien tai jābūt vienas nozares profilētai – vai tā ir dzemdību sistēma, vai uroloģija, vai intensīvā terapija. Mēs varam attīstīt tikai vienu sistēmu, kurā, varbūt iegādājoties nedaudz aparatūras, varam šo slimnīcu paturēt. Sliktākais gadījums, ja tai tiešām pārvelk krustu, tad slimnīca ir jāveido par sociālās aprūpes centru.Tija Zaļkalne (PS): – Gribam, lai mūsu novadā būtu un paliktu slimnīca. Protams, jādomā, kāda tā būs vai terapeitiska profila, vai ginekoloģiska. To mēs redzēsim. Par finansēm, kas tiek iedalītas no valsts, jāsaka, kā būs, tā dzīvosim pagaidām.Par sociālo aprūpi. Tiešām veco cilvēku ir daudz, un pagaidām, kamēr nav izveidots pansionāts, ir piedāvājums no malas kā mājas aprūpe. Šeit vairāk iespēju ir feldšeru punktu darbiniekiem, kas ir arī kā sociālie darbinieki. Viņi vislabāk apzina savus iedzīvotājus, arī vecos cilvēkus.
