Šajās dienās Valkas rajonā iedzīvotāji tiekas ar novadu deputātu kandidātiem, iepazīstas ar viņu programmām, bet jāatceras, ka novadu pašvaldību vēlēšanu dienā – 6. jūnijā – vajadzēs ievēlēt arī Eiropas Parlamenta deputātus.
Par Eiropas Parlamenta vēlēšanām informācijas ir mazāk, vairāki iedzīvotāji redakcijai pat atzinuši, ka nav varējuši sameklēt nekādas ziņas par izvirzītajiem deputātu kandidātiem.Nezina, kas ir kandidātiAr tādu problēmu saskārusies arī pensionāre Līvija Sviķe. “Es tiešām gribu zināt, par kādiem cilvēkiem man vajadzēs balsot, bet līdz šim nekur neesmu varējusi izlasīt ne viņu vārdus, ne programmas. Nezinu arī to, vai mūsu rajonā būs par visiem vai par noteiktu kandidātu skaitu jābalso. Televīzijā šad tad var redzēt kādu politisko reklāmu, bet tā nekādu skaidrību nedod. Atbildīgie par novada vēlēšanu norisi man paskaidroja, ka šo to varot atrast internetā, bet ar visu informāciju es varēšot iepazīties vēlēšanu iecirkņos, kad tos atvērs. Internets man un arī citiem pensionāriem nav pieejams, gribu par kandidātiem kaut ko izlasīt laikus, nevis iecirkņos dažas dienas pirms vēlēšanām,” stāsta L. Sviķe.Izvēli izdarīt nebūs vienkāršiValkas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Guntis Freibergs apliecina, ka visa informācija gan par novada, gan Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem ir pieejama vēlēšanu iecirkņos. “Valkā ir divi iecirkņi – kultūras namā un Jāņa Cimzes mūzikas skolā. Iecirkņi ir atvērti kopš vakardienas, 27. maija. Tos iedzīvotāji varēs apmeklēt desmit dienas pirms vēlēšanām. Tā tas būs visos topošā Valkas novada pagastos. Domāju, ka tas ir pietiekams laiks, lai varētu izlasīt visu informāciju par kandidātiem. Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētājiem ir iespēja izvēlēties katram simpātiskāko sarakstu no visiem septiņpadsmit. Tik daudz sarakstu ir no Latvijas. Iecirkņos ir speciāla “Latvijas Vēstneša” izdota brošūra, kurā ir publicēti visu Eiroparlamenta deputātu kandidātu vārdi, biogrāfijas, programmas,” stāsta G. Freibergs.Viņš informē, ka Valkā un apkārtējos pagastos visi iecirkņi 27., 28. un 29. maijā strādās no pulksten 9.00 līdz 13.00, 30. un 31. maijā – no 10.00 līdz 14.00, bet 1. un 2. jūnijā – no pulksten 16.00 līdz 20.00.Pēdējās trīs dienas pirms vēlēšanām, kad iedzīvotāji varēs arī balsot, iecirkņi visā valstī strādās vienādos laikos. 3. jūnijā tie būs atvērti no pulksten 17.00 līdz 20.00, 4. jūnijā – no 9.00 līdz 12.00, 5. jūnijā – no 10.00 līdz 16.00.“Es ieteiktu balsošanai izmantot pēdējās trīs dienas pirms vēlēšanām, jo izvēlēties, par ko balsot, nebūs vienkārši. Eiropas Parlamenta vēlēšanās izvēlei ir piedāvāti 17 saraksti, turklāt dažos no tiem ir pat 11 un 16 kandidāti,” saka G. Freibergs.Iinformēšana – kandidātu ziņāValkas rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Helēna Kurme informē, ka Smiltenē un Strenčos (kā arī pagastos pie šīm pilsētām) 27. un 28. maijā iecirkņiem ir tāds pats darba laiks kā Valkā, bet 29. maijā Smiltenes pusē iecirkņi būs atvērti no pulksten 13.00 līdz 17.00. 30. maijā Smiltenē un Strenčos iecirkņi strādās no pulksten 9.00 līdz 13.00, tāpat arī 31. maijā un 1. jūnijā. 2. jūnijā Smiltenes pusē iecirkņus varēs apmeklēt no pulksten 13.00 līdz 17.00, bet Strenčos – no 9.00 līdz 13.00.“Vēlēšanu komisiju vadītājiem jāatbild tikai par to, lai visa nepieciešamā informācija par deputātu kandidātiem būtu vēlēšanu iecirkņos. Viss pārējais – reklāmas, bukletu dalīšana, tikšanās organizēšana ar vēlētājiem, informācijas pieejamības nodrošināšana pirms iecirkņu atvēršanas – ir atkarīgs no pašu politisko partiju ieskatiem un rīcības,” stāsta H. Kurme. Daži iedzīvotāji redakcijai ir vaicājuši, kā rīkoties, ja nolēmuši piedalīties tikai vienās vēlēšanās, kā arī interesējušies, cik liela nozīme vēlēšanu iznākumā ir pluss zīmes pielikšanai kāda kandidāta vārdam vai tā izsvītrošanai.“Ja vēlētājs nolēmis piedalīties tikai novada vai tikai Eiroparlamenta vēlēšanās, tad to paziņo pie reģistrācijas galda un parakstās tikai par to sarakstu komplektiņa saņemšanu, kuru vēlēšanās nolēmis piedalīties. Ja tās ir novada vēlēšanas, tad viņš saņem tikai novada kandidātu sarakstu, bet neņem Eiroparlamenta kandidātu sarakstus, vai arī otrādi. Pluss zīmes pielikšanai vai kandidāta vārda izsvītrošanai ir būtiska nozīme vēlēšanu iznākumā. Ja kandidāts ir saņēmis vairākus plusus, viņš, piemēram, no piektās vietas sarakstā var pacelties uz trešo vai otro. Nav izslēgts, ka viņš iekļūst Parlamentā. Savukārt, ja kandidāta vārdu vairāki izsvītro, viņš var ierindoties saraksta beigās. Vēlēšanu iznākumu nosaka, ievērojot vēlētāju veiktās korekcijas,” skaidro H. Kurme.Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem. Eiropas Parlaments piedalās tiesību aktu pieņemšanā, kas ietekmē cilvēku dzīvi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nākamotrdien, 2. jūnijā, “Ziemeļlatvija” Eiropas Parlamenta vēlēšanām atvēlēs lappusi, kurā sīkāk būs analizēts, kādiem Latvijas politiskajiem spēkiem ir izredzes iekļūt Eiropas Parlamentā. ◆
