Pārmaiņas nav slikta lieta, ja sola labāku nākotni. Taču, ja tās izjauc jau esošu kārtību, kura cilvēkiem patīk, tad jādomā — kam un kādēļ ir vajadzīga reorganizācija?
Pārmaiņas nav slikta lieta, ja sola labāku nākotni. Taču, ja tās izjauc jau esošu kārtību, kura cilvēkiem patīk, tad jādomā — kam un kādēļ ir vajadzīga reorganizācija?
Kad uzzināju vēsti par Smiltenes pensionāru klubiņa darbības pārtraukšanu un klubiņa ilggadējās vadītājas atlūgumu, pirmajā brīdī ziņa pat šķita slikts joks. Vecākās paaudzes smilteniešu klubiņš ar savām aktivitātēm izcēlās gan Valkas rajonā, gan arī plašākā apkārtnē. Nekas neliecināja, ka tuvojas šāds noslēgums.
Atradu “Ziemeļlatvijā” 2004. gada 3. februāra numurā rakstu par kārtējo klubiņa pasākumu — tikšanos ar Alūksnes rajonā dzīvojošo dzejnieci Kornēliju Apškrūmu. Toreiz viņa auditorijai veltīja šādus vārdus: “Šķiet, ka tik aktīvu un draudzīgu pensionāru, kādi ir Smiltenē, citur nav. Apbrīnoju, ka jūs varat sarīkot spēles ar minēšanu, regulāri braucat uz teātriem un ekskursijās. Tas ir ļoti labi. Ja cilvēks ieraujas savā čaulā un paliek viens pats, tad ar viņu ir cauri.”
Vairāk nekā pēc gada lasot citu rakstu “Smiltenes pensionāri savā organizācijā veic reorganizāciju” (šā gada 11. augusts), dzejnieces vārdi par draudzīgajiem pensionāriem šķiet negribēti ironiski. Jo viņu vidū vienprātības vairs nav. Teorētiski jau it kā nekas nav beidzies. Smiltenes pensionāru apvienības vadība, kā nojaušams — pārmaiņu iniciatore, sola turpināt organizēt pilsētas vecākās paaudzes sabiedrisko dzīvi. Pensionāru klubiņa dalībnieki var iekļauties apvienības darbā.
Taču paliek atklāts jautājums, kāpēc vēlreiz kādam no jauna jāizdomā ritenis, ja esošais ripo labi? Daudzi cilvēki satraukti spriež, vai arī turpmāk tiks organizētas ekskursijas, dažādas atpūtas pēcpusdienas un citi pasākumi. Vecākās paaudzes vidū notikums ar klubiņu ir viena no karstākajām sarunu tēmām.
Ja sabiedriska organizācija (šajā gadījumā pensionāru apvienība) pastāv un darbojas sabiedrības interešu, nevis tikai pašu organizācijas dibinātāju dēļ, tad konkrētajā gadījumā apvienības vadībai lēmums jāpieņem, ieklausoties cilvēkos. Citādi ieceru neizdošanās gadījumā sabiedriskā organizācija riskē atņemt vecajiem ļaudīm prieku kopā atpūsties un pati var zaudēt popularitāti.
