Aivars Ikšelis, Valkas teātra režisorsNoteicošās ir programmas Pasaules prakse ir tāda, ka vēlētāji, balsojot par kādu deputātu kandidātu sarakstu, galvenokārt vadās pēc viņu izstrādātās programmas. Tomēr Latvijā dzīve ir rādījusi, ka programmas ir viena lieta, bet pēc tam ievēlēto deputātu darbība – gluži cita lieta.Tādēļ nedrīkst ignorēt arī pašu kandidātu kā nākamo lēmējvaras pārstāvju izvērtēšanu. Ir svarīgi noskaidrot, ko sarakstā iekļautie kandidāti līdz šim ir izdarījuši. Ja kandidē cilvēki, kuri pašvaldībā strādājuši arī iepriekš, tad to izdarīt nav grūti. Var apskatīties, vai iepriekšējos solījumus viņi ir izpildījuši. Grūtāk ir izšķirties par tiem kandidātiem, kuri vēlēšanās kandidē pirmo reizi. Par pamatu izvēlei tad var būt attiecīgo personu paveiktais viņu profesionālajā jomā, bet jāatzīst, ka jauno politiķu novērtēšana tik un tā līdzinās zīlēšanai kafijas biezumos. Tieši tādēļ es tomēr priekšroku dotu vērtējumam pēc programmās uzrakstītā. Tomēr esmu pārliecinājies, ka tur ierakstītajām iecerēm un solījumiem var ticēt par kādiem 30 vai 40 procentiem. Jāuzsver, ka turpmākajā novada attīstībā daudz kas būs atkarīgs no vēlētāju pareizas izvēles. Vai tā tāda bijusi līdz šim, man to grūti pateikt. Katrā ziņā, ja runā par Valku, tad tie cilvēki, kas strādā domē, ir diezgan daudz izdarījuši. Valka vairs nav tāda, kāda bija pagājušajā gadsimtā. Daudz kas ir mainījies uz labo pusi.Nedrīkstētu arī aizmirst un ignorēt Eiroparlamenta deputātu vēlēšanas, kas notiks kopā ar novada varas vēlēšanām. Daļa domā, ka uz viņiem tas neattiecas, bet tas nav pareizi. Tajās gan vairāk jāraugās, lai ievēlēti tiktu profesionāļi savā jomā.
Una Veinberga, Valkas ģimnāzijas direktores vietniece
Jāvērtē padarītais Es, dodoties uz novada domes vēlēšanām, savu izvēli balstīšu uz kandidātu iepriekš padarīto, ne tik daudz uz programmās ierakstītajiem solījumiem. Iesaku vēlētājiem rūpīgi izvērtēt, ko kandidāts darījis ne tikai savā darbavietā, bet arī to, kas līdz šim bijis viņa sabiedriskais devums. Programmām man ticības nav. Bieži vien, tās lasot, nav izprotams, kā kandidāti to vai citu solījumu nolēmuši izpildīt. Programma nav jāuzskata par darba plānu, pēc vēlēšanām nereti tiek plānoti gluži citi uzdevumi. Esmu piedzīvojusi, ka vēlāk ievēlētie varas pārstāvji uz jautājumu, kādēļ tas vai cits solījums nav izpildīts, atbild – tā jau bija tikai programma. Protams, ļoti svarīgi arī tas, kā kandidāts strādājis savā darbavietā, ko no jauna ieviesis, bet lēmējvarā jābūt sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kuriem rūp viss, kas notiek apkārt. Pēc manām domām, tas ir arī labs kritērijs, lai izšķirtos balsot par gluži jaunām personībām politikā. Nav jātic, ja kandidāts sola – kad mūs ievēlēs amatos, tad sabiedriskajā jomā to un to darīsim. Neviens viņam nav liedzis arī iepriekš izrādīt aktivitāti. Par Eiroparlamenta vēlēšanām man nav tik daudz informācijas, lai spriestu par izvirzītajiem Latvijas kandidātiem. Ceru, ka līdz vēlēšanām būs plašāka informācija, kas mani uzrunās kā vēlētāju.
