Aivars Ikšelis: Noteicošās ir programmas
Una Veinberga: Jāvērtē padarītais
Laima Sviķe: Nepaļaujos uz kandidātu solījumiem
Ingūna Johansone: Caur diskusiju – pie skaidrības
Aivars Ikšelis,
Valkas teātra režisors:– Pasaules prakse ir tāda, ka vēlētāji, balsojot par kādu deputātu kandidātu sarakstu, galvenokārt vadās pēc viņu izstrādātās programmas. Tomēr Latvijā dzīve ir rādījusi, ka programmas ir viena lieta, bet pēc tam ievēlēto deputātu darbība – gluži cita lieta.
Tādēļ nedrīkst ignorēt arī pašu kandidātu kā nākamo lēmējvaras pārstāvju izvērtēšanu. Ir svarīgi noskaidrot, ko sarakstā iekļautie kandidāti līdz šim ir izdarījuši. Ja kandidē cilvēki, kuri pašvaldībā strādājuši arī iepriekš, tad to izdarīt nav grūti. Var apskatīties, vai iepriekšējos solījumus viņi ir izpildījuši.
Grūtāk ir izšķirties par tiem kandidātiem, kuri vēlēšanās kandidē pirmo reizi. Par pamatu izvēlei tad var būt attiecīgo personu paveiktais viņu profesionālajā jomā, bet jāatzīst, ka jauno politiķu novērtēšana tik un tā līdzinās zīlēšanai kafijas biezumos. Tieši tādēļ es tomēr priekšroku dotu vērtējumam pēc programmās uzrakstītā.
Tomēr esmu pārliecinājies, ka tur ierakstītajām iecerēm un solījumiem var ticēt par kādiem 30 vai 40 procentiem. Jāuzsver, ka turpmākajā novada attīstībā daudz kas būs atkarīgs no vēlētāju pareizas izvēles.
Vai tā tāda bijusi līdz šim, man to grūti pateikt. Katrā ziņā, ja runā par Valku, tad tie cilvēki, kas strādā domē, ir diezgan daudz izdarījuši. Valka vairs nav tāda, kāda bija pagājušajā gadsimtā. Daudz kas ir mainījies uz labo pusi.
Nedrīkstētu arī aizmirst un ignorēt Eiroparlamenta deputātu vēlēšanas, kas notiks kopā ar novada varas vēlēšanām. Daļa domā, ka uz viņiem tas neattiecas, bet tas nav pareizi. Tajās vēlēšanās gan vairāk jāraugās, lai ievēlēti tiktu profesionāļi savās jomās.
Una Veinberga,
Valkas ģimnāzijas direktores vietniece:– Es, dodoties uz novada domes vēlēšanām, savu izvēli balstīšu uz kandidātu iepriekš padarīto, ne tik daudz uz programmās ierakstītajiem solījumiem. Iesaku vēlētājiem rūpīgi izvērtēt, ko kandidāts darījis ne tikai savā darbavietā, bet arī to, kās līdz šim bijis viņa sabiedriskais devums. Programmām man ticības nav.
Bieži vien, tās lasot, nav izprotams, kā kandidāti to vai citu solījumu nolēmuši izpildīt. Programma nav jāuzskata par darba plānu, pēc vēlēšanām nereti tiek plānoti gluži citi uzdevumi. Esmu piedzīvojusi, ka vēlāk ievēlētie varas pārstāvji uz jautājumu, kādēļ tas vai cits solījums nav izpildīts, atbild – tā jau bija tikai programma.
Protams, ļoti svarīgi arī tas, kā kandidāts strādājis savā darbavietā, ko no jauna ieviesis, bet lēmējvarā jābūt sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kuriem rūp viss, kas notiek apkārt Pēc manām domām, tas ir arī labs kritērijs, lai izšķirtos balsot par gluži jaunām personībām politikā. Nav jātic, ja kandidāts sola – kad mūs ievēlēs amatos, tad sabiedriskajā jomā to un to darīsim. Neviens viņam nav liedzis arī iepriekš izrādīt aktivitāti.
Par Eiroparlamenta vēlēšanām man nav tik daudz informācijas, lai spriestu par izvirzītajiem Latvijas kandidātiem. Ceru, ka līdz vēlēšanām būs plašāka informācija, kas mani uzrunās kā vēlētāju.
Laima Sviķe,
Valkas rajona Policijas pārvaldes inspektore:Manu izvēli gaidāmajās novada pašvaldības vēlēšanās nenoteiks kandidāta partijas piederība vai programmas saturs. Programmas es noteikti nepētīšu. Ne viena no partijām nav spējīga piedāvāt kaut ko tādu un tik ļoti īpašu, lai pārspētu pārējās.
Visas pamatā sola vienu un to pašu mērķi, tikai atšķirīgi ir ceļi, pa kuriem to sasniegt. Tāpēc, ņemot vērā, ka novads kā institūcija būs atšķirīga no iepriekšējām pašvaldībām un tas aptvers daudz plašāku teritoriju, ir jāļauj strādāt cilvēkiem ar radošu domāšanu un kuri spēj darboties perspektīvai.
Varbūt, ka šādas izvēles dēļ netiks ievēlēti jauni deputāti, kuri ir ļoti perspektīvi, bet tā būs nodeva teju pabeigtajai teritoriālajai reformai. Partijas Latvijā sevi ir tik ļoti izsmēlušas valsts līmenī, ka es uzsvaru likšu uz konkrētiem cilvēkiem, kuri spēj darboties.
Partiju tikšanās ar vēlētājiem un viņu solījumi man nav saistoši. Neticu un nepaļaujos uz kandidātu runām un solījumiem. Esmu skeptiķe.
Tomēr uz vēlēšanām iešu noteikti un savu balsi atdošu. Par kuru? To izlemšu jau mājās – visus sarakstus salikšu uz galda un rūpīgi izanalizēšu. Mana izvēle būs cilvēks neatkarīgi no saraksta un partijas. Cilvēks, kuram uz lietām un norisēm ir līdzīgs skatījums kā man. Viņš būs tas, kurš varēs manas domas “nest” tālāk. Ingūna Johansone,
laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore:Saki, meitiņ, par ko lai balso? Šādu jautājumu pirms vēlēšanām man pirms daudziem gadiem uzdeva vecmāmiņa un tagad pirms katrām vēlēšanām tā uzjautā kāds vairāk vai mazāk pazīstams cilvēks, pārsvarā vecīši. Jā, patiešām! Par ko lai balso?
Es savu izvēli esmu izdarījusi, esmu izpētījusi sarakstus, izlasījusi programmas. Un izsmējusies gardi. Vai drīzāk skumji? Tas, ka daži kandidāti pat īsti nesaprot, kādās vēlēšanās startē un kādā teritorijā ievēlēšanas gadījumā būs jāsaimnieko, vēl ir pusbēda.
Liela bēda būs tad, ja pie novada stūres nostāsies cilvēki, kuriem tā īsti nav skaidrības, kā šai milzīgajā teritorijā jāsaimnieko. Kā saprast, kurš no sarakstiem ir tas īstākais? Manuprāt, tikai gūstot informāciju un izvērtējot partijas un katra kandidāta iepriekš padarīto un tagad piesolīto.
Redakcija pavisam drīz aicinās uz tikšanos un sarunu visu sarakstu pārstāvjus un iedzīvotājus. Tikai šādā sarunas variantā, kad par vienu iedzīvotājus interesējošu jautājumu izsakās visu sarakstu pārstāvji, ir iespējams gūt priekšstatu, kā kandidāti domā īstenot kādu programmā skaistos vārdos ietērptu mērķi, piemēram, pilnveidot sociālo palīdzību, likvidēt bedres uz ceļiem vai nodrošināt jaunu darba vietu rašanos.
Šīs tikšanās ir tikpat svarīgas arī deputātu kandidātiem, jo tā ir iespēja paust savu nepastarpināto viedokli lielam vēlētāju pulkam (sarunu mēs atspoguļosim laikrakstā un portālā), izskaidrot, kādu viņi saskata novada attīstību un kāpēc vajadzētu balsot tieši par viņiem.
