Pļaut vai nepļaut?

Solīju, un tagad solījumu pildu. Šo sleju atvēlu kādas mūsu lasītājas ierosinātai tēmai jeb, pareizāk sakot, aicinājumam cilvēkiem retāk savos pagalmos un dārzos pļaut mauriņus –  gan ietaupīsies dārgā degviela vai elektrība, gan arī lēnītēm atjaunosies tik vērtīgā dabiskā pļava.

To, cik nozīmīga dabas daudzveidības saglabāšanai ir šāda pļava, zinu labi, savulaik par to rakstīju vides projektam un intervēju Viesturu Lārmani, Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLIFE” demonstrējumu saimniecības “Dabas saimniecība Bekas” vadītāju, kurš saimnieko Valkas novadā. Projekta ietvaros saimniecība atjauno un uzlabo 52 hektārus īpaši aizsargājamas pļavu un ganību dzīvotnes.

Nesen lasīju, ka mūsdienās arvien biežāk cilvēki Eiropā un arī Latvijā sāk domāt par sugām bagātu pļavu stūrīšu veidošanu savā pagalmā, turklāt Eiropā šī tendence arvien vairāk ienāk arī pilsētvidē un ainavu arhitektūrā. Man, ja godīgi, piemīt vai nu konservatīva, vai arī vidējam latvietim raksturīga domāšana. Protams, saredzu, cik skaists ir mana dārza mauriņš, kad to balti rozā izkrāso mārpuķītes, bet citu krāsu akcentu piešķir man nezināmi ziedoši augi, taču, tiklīdz zāle mauriņā paceļ galvu kaut nieka sprīdi, ņemu pļaujmašīnu un visu nopļauju gandrīz līdz ar zemi. Nu patīk šāda ainava man daudz labāk. Uzreiz ir sajūta, ka dārzs ir sakopts.

Tomēr jebkurā pagalmā ir iespējams lēnītēm un pakāpeniski ierīkot nelielu, augu bagātības ziņā dabiskās pļavas biotopam līdzīgu stūrīti, uzsver dabas eksperti. Pirmais solis ir ne tikai pļaut retāk, bet arī nenopļaut visu pagalmu un atstāt mazu stūrīti ar augiem, kur bitēm, taureņiem un citai radībai apmesties un baroties no noziedējušo augu sēklām.

Jo biežāk pļauj, jo mazāka paliek augu sugu un kukaiņu daudzveidība. Ņemot vērā, ka bioloģiskā daudzveidība Eiropā, tostarp Latvijā, sarūk, mauriņu retāka pļaušana ir ļoti vēlama, uzsver eksperti.

Ar prātu jau es to saprotu, bet acīmredzot man vēl jāizaug no priekšstata, ka skaists dārzs vai pagalms ir tikai tad, ja tas ir nopļauts. Bet, rakstot šo sleju, tomēr palasīju par mārpuķītēm, kas šovasar zied kā trakas, –  jau nedēļu pēc pļaušanas viss dārzs atkal balti rozā!

Izrādās, mārpuķīte ir universāls dziedniecības augs. Ja gadās nobrāzt ādu, sasist roku vai kāju vai dabūt punu un turpat aug arī mārpuķītes, tad lapas vai arī lapas kopā ar ziediņiem viegli saspaida un uzliek uz cietušās vietas gluži kā plāksteri. Ja saspaida putriņā, tad ar to var apziest niezošu kukaiņa koduma vietu. No mārpuķīšu ziediem var pagatavot sīrupu pret klepu un saaukstēšanos. Mārpuķīšu ziedu tēja palīdz gan ārēji, gan iekšēji. Ārēji tā mazina un likvidē izsitumus, kopj ādu, bet iekšēji attīra asinis, uzlabo vielmaiņu, palīdz pret saaukstēšanos, rada apetīti, stiprina aknas.