“Latvija kopš neatminamiem laikiem bijusi ZAĻĀ ZEME un mēs gribam, lai arī mūsu mazbērni un mazmazbērni joprojām dzīvotu zaļajā zemē,” uzsver biedrības “Slow Food” dibinātāji.
“Latvija kopš neatminamiem laikiem bijusi ZAĻĀ ZEME un mēs gribam, lai arī mūsu mazbērni un mazmazbērni joprojām dzīvotu zaļajā zemē,” uzsver biedrības “Slow Food” dibinātāji.
Latvieši nav klejotājtauta, viņiem gēnos ielikta mīlestība pret baltajiem bērziem, stārķa ligzdu, rudzupuķi tīruma malā, savu sētu. Priecē, ka ar katru gadu laukos rodas aizvien vairāk pievilcīgu māju, no krūmiem iztīrītu grāvju, apsētu lauku, kā arī kūtīs palielinās govju un aitu skaits, ka cilvēkos atgriežas ticība savai varēšanai — viņi sāk dzīvot labāk, turīgāk, gaišāk.
Lai arī nākotnē sapnis par zaļo zemi būtu vēl pārliecinošāks, vēl izteiksmīgāks, lai tas atrastu arvien jaunas, ticības pilnas acis, grupa interesentu nodibinājuši biedrību “Slow Food”. Šo ideju no Itālijas, kur darbojas starptautiskais “Slow Food” centrs, uz Latviju atveda Mārtiņš Rītiņš. Viņš ir šā centra biedrs. Pasaules 88 valstīs ir nodibināts “Slow Food”. Nu tas ir arī Latvijā, pirmajā no trijām Baltijas valstīm.
Tiešā tulkojumā “Slow Food” nozīmē lēnā barība, tātad — pretstats Fast Food — hamburgeriem, karstajiem suņiem, čipsiem.
“Slow Food” darbības pamatā ir trīs nosacījumi:
— lietot uzturā savā zemē audzētus produktus;
— tos ēdienos izmantot, ievērojot sezonalitāti;
— ēdienus gatavot, izmantojot savas zemes tradīcijas.
Kā nojaušat, “Slow Food” neizgudro jaunu “divriteni”, bet atgriežas pārdesmit gadus atpakaļ, kad zemnieks savā dārzā un kūtī spēja izaudzēt visu galdam nepieciešamo un kad ģimenei pietika laika un godaprāta sēsties pie mājīga galda, lai ar baudu un bez steigas ieturētu maltīti.
Latvijā jau desmit gadus darbojas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju asociācija, kura apvieno vairāk nekā 700 bioloģiskos zemniekus. Zemnieki — cits vairāk, cits mazāk — ražo ekoproduktus. Tad lūk, biedrības “Slow Food” galvenais mērķis — kļūt par tiltu starp ekoproduktu ražotāju un ekoproduktu lietotāju.
Vai to būs iespējams izdarīt? Domubiedru kolektīvs tic, ka jā! “Slow Food” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rītiņš jau vairāk nekā desmit gadus restorānā “Vincents” izmanto bioloģisko zemnieku audzētos pārtikas produktus. Viņam ir liela pieredze, zemnieki viņam tic un uzticas.
Valdes priekšsēdētāja vietniece Vanda Davidanova savas organizatoriskās spējas un iespējas ir pierādījusi, vadot “Siera klubu”. Latvijā ir daudz bioloģisko zemnieku — piena ražotāju, tā ka “Slow Food” pavērs jaunas iespējas arī šai nozarei, savukārt “Siera klubs” balstīs “Slow Food”.
Žurnāliste Solvita Zaharova, vairāku grāmatu galvenā redaktore, veiks izpilddirektores pienākumus. Uzņēmuma SIA “Zelta kliņģeris” direktors Dainis Āboliņš palīdzēs “Slow Food” rast ceļu pie bioloģiskajiem zemniekiem un otrādi. Topošais ekonomists Juris Riekstiņš veidos Latvijas “Slow Food” sakarus un sadarbību ar starptautisko “Slow Food”.
Kā redzat, jaunās biedrības dibinātāji ir spēcīga komanda, kurā nav gadījuma garāmgājēju, bet gan ar atbilstošu mērķi, interesēm un nodomu piemeklēti cilvēki.
