Patriots vai “kalniņš”

Pirms pāris dienām par savu spēlēšanu okupantu hokeja līgā paziņoja Latvijas izlases (nu jau pilnīgi droši var teikt) bijušais vārtsargs Jānis Kalniņš, kas izraisīja sašutumu daudzos Latvijā.

Te gan jāpiebilst, ka pirmo dusmu vilni pirms nedēļas saņēma Miks Indrašis, par kura pievienošanos okupantu līgas komandai rakstīja Latvijas masu mediji. Indrašis nedēļu klusēja, pēc kā paziņoja, ka sanācis pārpratums un viņš nemaz neesot taisījies spēlēt okupantu līgā. Lai gan notikumu secība un nianses liek domāt, ka hokejists, ņemot vērā sabiedrības reakciju, apmetis kažoku otrādi, tomēr labāk vēlāk nekā nekad.

Kalniņš, turpretī, paziņoja, ka nekāda pārpratuma nav, tas esot pārdomāts lēmums, kas nākšot viņa ģimenei par labu. Okupantu līgas klubs pēc neapstiprinātas informācijas sola vārtsargam 700 tūkstošus eiro sezonā. Tiesa, neatbildēti jautājumi ir, kādā naudā šī summa tiks samaksāta, kā Kalniņš rubļus dabūs savos kontos, ja okupantu bankas ir lielākoties atslēgtas no SWIFT sistēmas, un vai šādu summu viņš vispār saņems, ņemot vērā to, ka okupantu līgā leģionāru finansiāla “uzmešana” ir visai ierasta lieta.

Kalniņam ir savi iemesli, kāpēc šādi rīkoties. Iespējams, tas ir aizvainojums uz Latvijas Hokeja federāciju par to, ka nacionālajā izlasē netika pie pamatvārtsarga goda, tāpēc arī atteicās spēlēt šī gada Pasaules čempionātā. Iespējams, kāds cits, tomēr šos Jūdas grašus viņam pieminēs ilgi, un izvēles pamatojums neiztur kritiku. Diez vai ļaudis saprotoši mātu ar galvām, ja kāds no Vācijas izlases sportistiem savu izvēli savulaik atbalstīt Hitlera propagandu attaisnotu ar vēlmi pabarot savu ģimeni. Un šis salīdzinājums nav pārspīlēts.

No šāda rakursa arī jāskatās uz kādu citu notikumu Latvijā. Pirms pāris dienām aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja, ka Latvijā tiks atjaunots obligātais militārais dienests. Solis, kas, ņemot vērā notiekošo Ukrainā, ir skaidrs un saprotams. Tomēr Latvijas sabiedrība šo ziņu uzņēma ar dalītām jūtām un daļa sāka meklēt atrunas, lai apstrīdētu šādu nepieciešamību. Tas ar bažām rosina jautāt – cik starp mums ir patriotu un cik tādu, kas ar lozungiem “Nejauksim sportu ar politiku!”, “Es nenostājos neviena pusē!”, “Vispirms vēders, pēc tam dzimtene!” par Jūdas grašiem pārdotu dzimteni okupantiem? Notiekošais Ukrainā mums rāda, ka mērenība un laipošana pa vidu neiet cauri. Vai nu tu esi patriots, vai “kalniņš”!