* * * Brīnumi pasaulē nemēdzot būt – Tā runā, bet neticiet viņiem! Zem dziļa sniega mazs asniņš jūt – Drīz jāzvana zvaniem ziliem! Par tāli tālāk aizgājis draugs. Nekam vairs uz zemes nav jēgas, Bet pretī nāk cilvēks – viss apkārt plaukst! Gaist dvēselē sāpju pēdas. Par notrauktu pumpuru asaras līst, Par sapni, no dvēseles rautu, Līdz atnāk līdz šim kāds nepazīts Un uzticīgi sniedz plaukstu. Nākotnes nav. Visi ceļi ciet. Aug baisma nebūtnes siena. Saka: “Brīnumu nav.” Bet jūs neticiet! Degs sveci – būs gaiša diena!
