Vēlēšanu maratons sācies (publicēts 18. aprīlī)Uzruna: Cienījamie deputātu kandidāti! Es zinu, ka jūs, liela daļa, lasāt šos komentārus (lasāt taču, lai gan savās runās sakāt, ka to nedarāt un ka jums tas riebjas.) Šīs vēlēšanas atšķirsies ar to, ka būs milzīga konkurence. Īstenībā jūs esat nokļuvuši zem “palielināmā stikla”. Par jums spriedīs, jūs vērtēs, aprunās (bieži vien nepamatoti). Jums nāksies atbildēt uz daudziem, arī nepatīkamiem jautājumiem. Ar “sadzejotām” programmām, kuras neviens nelasa, šoreiz laikam būs krietni par maz. Noteikti būs jārīko tikšanās ar vēlētājiem un jāatbild uz viņu bieži vien “neērtajiem” jautājumiem. Pat jūsu ģimenes dzīve netiks likta mierā. Ar to jums ir jārēķinās. Jūs šo izvēli kandidēt esat pieņēmuši un jums ir jāuzņemas atbildība par sevi, par novadu un ko jūs, kā deputāts darīsiet, kā strādāsiet. Ir no jauna jāmācās pieņemt kritiku. Es ceru, ka jūs esat garā stipri cilvēki, bet ja neesat, varbūt pie laika jau vajag pārdomāt savu izvēli un pat atteikties no kandidēšanas. Laiks būs ļoti grūts, un no jums prasīs. Prasīs pabalstus. Prasīs, lai skolas strādātu. Prasīs veselības aprūpi. Bet naudas ta nebūs… Šoreiz jūs esat lielas atbildības priekšā. Es jūs neapskaužu! Domājiet, kā strādāsiet, nevis savu ambīciju dēļ iesiet atsēdēt četrus gadus. Vai esam gatavi? BILLE: UZRUNAI Mani pārsteidz, ka mūsdienās ir sastopamas personas, kurām šķiet, ka atrasties darbā pašvaldībā nozīmē atsēdēt. Patiesībā darbs pašvaldībā nozīmē būt apritē 24 stundas diennaktī, tas bieži ir darbs brīvdienās, vakaros un prasa daudz zināšanu un spēju ātri pārorientēties no vienas problēmas vai risināmās situācijas citā …utt. Vai nav ienācis prātā, ka kāds pašreizējais pašvaldības darbinieks vēlas darbu turpināt tāpēc, ka negrib atstāt likteņa rokās aizsāktas lietas? Vai vienkārši tāpēc, ka darbs šķiet saistošs un piemērots paša spējām? Saprotu, ka UZRUNA ir meistare savā arodā un radies vien nepareizs priekšstats par darbu pašvaldībā. Nedomāju, ka ir atšķirība, kādu darbu darot ir jābūt morāli noturīgam. Ikvienā darbavietā ir vēlami godīgi, savu ģimeni mīloši cilvēki un nav tādas jomas, kurās kā bonuss būtu slikta ģimene vai tml. Neesmu nevienā sarakstā un nevadu pašvaldību, bet labi zinu šo jomu, tāpat kā to, ko runāju. Ja cilvēks dzīvo godīgi, viņu nesabaidīs ar sprediķa lasīšanu – nu tikai vērtēsim, ģimeni skatīsim caur palielināmo stikliņu. Cik nav labu, godīgu sieviešu, kuras labi dara savu darbu, bet vīri ir alkoholiķi. Vai tāpēc šī sieviete arī paliks bez laba darba? Patiesībā ir tā, ka daudzi cilvēki, kas sasnieguši līmeni, kad ir spējīgi pretendēt uz prestižu amatu, savā attīstībā ir pacēlušies pāri ļaunu ļaužu runām, bieži nepatiesām, un pieņem tās tāpat kā dubļus rudenī, sevī neielaižot.
