Pamatakmens ielikts. Ko tālāk? (publicēts 9. aprīlī)Aina: Lai izdodas viss, kā iecerēts!!!dinamo: Paliks viena liela bedre, kurā salīs ūdens, un še jums baseins!!!! Būs jārīko konkurs, kā to bedri aizbērt!!!Zerro: Peldbaseins šajā situācijā ir neprāts. Kas viņu izmantos darba laikā, tas mammītis ar bērnu – smiekli nāk. Pilsētā ielas vajadzētu salabot un tad domāt par kaut ko citu.Pilsonis: Ja neko nezināt, ko jūs mutes verat vaļā. Pilsētas domes nauda netiek ieguldīta, bet gan igauņu uzņēmēju nauda!Redzamais un neredzamais (publicēts 11. aprīlī)prahtveeders: Nu sveiki atkal, Gobas kungs. Runājot par to filmu – protams, atšķirībā no jums, minētos ļaudis personiski nepazīstu. Taču esmu pārliecināts – ja pāris stundas intervētu jūs un pēc tam prasmīgi saīsinātu sarunu līdz pārdesmit minūtēm, nebūtu grūti piedēvēt jums jebkurus uzskatus un pārliecību. Neko darīt, tāda ir vizuālo mediju darbības specifika. Un krievi nebūt nav tie labākie falsifikāciju meistari. Ja ņem kaut vai amerikāņus – jau 40 gadus mēs skatāmies studijās uzņemtu kino par lidojumiem uz Mēnesi un nekas, visiem patīk. Nu nav latvieši un jūs, Gobas kungs, tik slikti, kā jums šķiet. Mūsu tauta ir dabas brīnums jo neviena cita nācija uz zemes neprot piemēroties laikmetu maiņai tik ātri kā mēs. Japānis sajūk prātā, ja to padzen no kolektīva, amerikānis apdzeras un iet šaut bijušos kolēģus, latvietis par vientulību vēl piemaksātu. Atkarībā no izdevīguma mēs spējam būt svēti vai nešķīsti, izlikties gudri vai dumji, lādēt, ko slavējām vakar vai otrādi. Taču visam ir sava cena, par spēju adaptēties mēs maksājam ar individuālismu – katrs latvietis, grib to vai negrib, ir sevī noslēdzies visums, vientuļa sala pasaules vētrās. Tāpēc mēs esam kašķīgi, tāpēc nesaprotam viens otru, tāpēc katrs pravietis mūsu zemē vispirms grib tikt atzīts par dievu un tā vietā saņem vien lāstus.Visa nelaime ir mūsu mazajā skaitā – ja latviešu būtu tikpat cik čehu vai rumāņu,šos trūkumus ievērotu tikai nejauši ceļotāji. Ak jā, nu ieskatieties kaut vai ‘’Eesti express’’, igauņi savu valdību lamā arī ārpus virtuvēm un, kā liecina nesen uzņemtā komēdija “Malev’’, par sevi pašiem arī nebūt nav tik augstās domās. Vidusmēra ulmaņlaiku piensaimnieks bija vīrs ar saviem trīsdesmit hektāriem un pārdesmit govīm, tāpēc arī veidoja kooperatīvu kopā ar citiem pagasta dižvīriem. Mūsdienu pelēkajiem baroniem šīs veco laiku spēles ir stipri par sīku. No divdesmit lielvalstu sanāksmes gaidīja vien pamatīgu izlamāšanos, tāpēc, tiklīdz augstie kungi un dāmas izrādījās spējīgi ievērot manieres, pasaules presi pārņēma stāva sajūsma un ne ar ko nepamatotas cerības uz drīzu atpestīšanu. Vienīgais jaunums ir Obamas un arī angļu apņēmība glābt savas ekonomikas, drukājot ne ar ko nesegtu naudu. ASV papildus nodrukāšot vismaz triljonu zaļo. Tāpēc jau biržas pēdējās dienās no priekiem brauc uz augšu.Krievijā pašlaik daudz svarīgāka par jebkuru gāzi ir sen neredzēta cīņa par varu, kur pat Putins ir samērā sīka vienība. Kā uzvarētājs tajā izvirzās kāds Igors Sečins, ko, baidos, pēc dažiem gadiem redzēsim jauna Staļina lomā. Pirmo reizi izveidot Arktisko armiju PSRS mēģināja 1950. gadā un visa šī lieta izgāzās milzīgo platību dēļ. Krasta līnija ir par garu, lai rādītu kuzjas māti apvidos, ko Krievija nekontrolē vēl šodien. Pagaidām viss, līdz nākošajai reizei.Pedagogi jūtas piemuļķoti (publicēts 7. aprīlī)Brigita: Diemžēl ar vienkāršo tautu izrīkojas, kā grib!!! Viņi neprot sevi aizstāvēt! Notic amatpersonu apgalvojumiem un nespēj atšķit patiesību no meliem, jo likumi un MK noteikumi mainās tā, ka speciālists tiem nevar izsekot, kur nu vēl vienkāršā tauta. Un jums, pedagogi, vislabāk zināms, cik sagatavoti bērni beidz pamatskolu un vidusskolu… (piekrītu, ne visi, bet lielākā daļa). Viņi saka, kad eju kārtot kādu jautājumu, tad ierēdnis vai attiecīgās iestādes darbinieks man tā uzbrauc, ka aizmirstu, kāpēc esmu tur gājis! Gribu piebilst, ka ne visi ir cīnītāji…
