Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 6. jūnijā, vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. Politologi lēš, ka aktivitāte būs zema.
Ar pirmo kārtas numuru Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startēs partiju apvienība “Liberta.lv”, 2. – LPP/LC, 3. – Tautas partija, 4. – LSDSP, 5. – “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, 6.– “Pilsoniskā savienība”, 7. – Osipova partija, 8. – partija “Visu Latvijai!”, 9. – “Jaunais laiks”, 10. – “Par dzimteni!”, 11. – politisko partiju apvienība “Saskaņas centrs”, 12. – “Sabiedrība citai politikai”, 13. – Rīcības partija, 14. – Zaļo un zemnieku savienība, 15. – Latvijas atdzimšanas partija, 16. – Kristīgi demokrātiskā savienība, 17. – apvienība ““Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”.Nepārtrauktā kustībāEP vēlēšanas notiek reizi piecos gados. EP strādā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu deputāti, no Latvijas – 9. EP izvietojies Briselē Beļģijā un Strasbūrā Francijā, Luksemburgā atrodas arī EP sekretariāts. Trīs nedēļas mēnesī parlaments strādā Briselē, kur tiekas pārsvarā komitejas un politiskās grupas. Vienu nedēļu mēnesī darbs tiek pārcelts uz Strasbūru. Šāda nepārtraukta kustība palielina EP izmaksas, vairumam EP deputātu šāds darba ritms nepatīk, jo visu laiku nevajadzīgi jāpārvietojas. Taču Strasbūras birojs ir Francijas prestiža jautājums, skaidro BBC. Biroja atrašanās vieta – uz Vācijas un Francijas robežas, kurai pāri gājuši divi pagājušā gadsimta kari, – ir kā simbols mieram Eiropā. Pilsoņi – kūtriPirmajās EP vēlēšanās 1979. gadā piedalījās 63 procenti vēlētāju Eiropā, 2004. gadā – 45,7 procenti. Piemēram, Slovākijā 2004. gada EP vēlēšanās piedalījās 17 procenti vēlētāju, Itālijā – 73. EP vēlēšanās Latvijā 2004. gadā piedalījās 41,34 procenti vēlētāju. 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā piedalījās 60,98 procenti balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.Politologi zemo vēlētāju aktivitāti skaidro ar vispārēju pilsoņu kūtrumu – arī vēlot nacionālos parlamentus. Piemēram, Lielbritānijā vēlēšanās 1979. gadā piedalījās 76 procenti vēlētāju, 2001. gadā – vairs tikai 59 procenti. Francijā 1980. gadā vēlēšanās piedalījās 71 procents, 2002. gadā – 60 procenti.
No 186 kandidātiem
64,5% – vīrieši, 35,5% – sievietes;85,5% – ar augstāko izglītību, pārējiem – vidējā;68% – dzīvo Rīgā vai Rīgas rajonā;44 gadi – vidējais vecums;85 gadi – vecākais EP deputāta kandidāts;22 gadi – trīs jaunākie EP deputāta kandidāti.No www.cvk.lv
