Sestdien savā skolā satikās Smiltenes tehnikuma 1955. gada veterinārmedicīnas kursa absolventi.
Sestdien savā skolā satikās Smiltenes tehnikuma 1955. gada veterinārmedicīnas kursa absolventi.
Gadi un slimības bija darījuši savu, un no samērā kuplā audzēkņu pulciņa ar pašreizējo tehnikuma direktoru Andri Miezīti satikties bija ieradušies tikai pieci “veti”. Kā jau kārtīgā mācību stundā, direktors ņēma rokās lielo atzīmju žurnālu, kurā redzami visu līdz šim mācību iestādi absolvējušo audzēkņu vārdi un gala pārbaudījumos iegūtās atzīmes.
Izskatot 1955. gada absolventu sarakstu, atklājās, ka daudzi no klātesošo kursa biedriem jau pulcējušies citā saulē. Vēl citiem ierasties nav ļāvušas dažādas kaites.
Kad bija pieminēti pārējie kursa biedri, salidojuma dalībnieki īsumā pastāstīja par savām gaitām pēc tehnikuma absolvēšanas.
Ērģemietis Jānis Vilisters izvēlētajā specialitātē nostrādājis tikai aptuveni pusgadu. Pēc tam turpinājis strādāt par elektriķi. Intas Freimanes, kura uz Smiltenei bija atbraukusi no Kandavas, veterinārārstes darba stāžs ir septiņi gadi. Smilteniete Vaira Bērziņa pēc skolas beigšanas aptuveni trīs gadus nostrādājusi tehnikumā par laboranti un tad sākusi strādāt citā — ražošanas sfērā.
Visuzticīgākās savai profesijai bijušas Tekla Treimane un smilteniete Tatjana Lesiņa.
Tekla pabeigusi akadēmiju un strādājusi Siguldā par mākslīgās apsēklošanas speciālisti. Darba gadu laikā vairākkārt turpinājusi izglītoties: apmeklējusi kursus Kazaņā, Tatārijā, arī Rjazaņā. Viņa vispirms savas zināšanas un prasmes pielietojusi Ventspils rajonā, un tad dzīve aizvedusi uz Kuldīgu, kur strādājusi līdz pensijai.
“Visu mūžu esmu nostrādājusi veterinārijā, izņemot 3,5 gadus, kad to liedza veselība,” stāsta smilteniete Tatjana Lesiņa. “Tas ir mans sirdsdarbs.”
Smilteniete atceras, kā viņai nācies pārliecināties, cik grūti ir strādāt profesijā, kura nepatīk. Kad veselības stāvokļa dēļ nācies meklēt citu darbu, viņa fermas un dzīvniekus nomainījusi pret ērtu kabinetu Balvu rajona izpildkomitejā, kur Tatjanai plānu daļā piedāvāts strādāt par ekonomisti. “Nomocījos tos gadus un pēc tam aizgāju strādāt uz Balvu veterināro slimnīcu. Ārstēju sunīšus, kaķīšus. Kad pēc darba izpildkomitejā, atkal iegāju fermā, tā bija burvīga sajūta,” atceras Tatjana. Viņa uzsver, ka cilvēkam ir ļoti svarīgi atrast profesiju, kurā var ielikt visu savu enerģiju un sirdi. “Mani dzīves labākie gadi ir tie, kurus esmu veltījusi veterinārijai,” uzsver smilteniete.
“Nākamajā, 2006. gadā tehnikuma veterinārijas nodaļai apritēs 60 gadi,” informē direktors A. Miezītis. Neiztrūkstoši visus 60 gadus katru gadu šajā nodaļā ir uzņemti audzēkņi. “Tā ir ļoti laba profesijas reklāma,” uzskata direktors. Arī šogad Smiltenes tehnikumā jau uzņemti 26 topošie veterinārijas speciālisti. Pieprasījums pēc šīs specialitātes absolventiem palielinās, šobrīd darbu viņiem piedāvā pilsētu mazo dzīvnieku klīnikas.
Ņemot vērā, ka 2007. gadā Smiltenes tehnikumam apritēs 85 gadu jubileja, nākamgad, skolas salidojuma laikā plānots organizēt īpašu konferenci, kas būs veltīta veterinārmedicīnas nodaļas jubilejai. “Nezinu citu specialitāti profesionālās izglītības sistēmā, kas tik ilgus gadus būtu noturējusies neizlaižot nevienu mācību gadu,” vērtē A. Miezītis.
