Aģentūra LETA (2008. gada oktobris). Kārtējo satraukumu par Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomisko stabilitāti var izraisīt publicēts analītisks raksts zviedru dienas avīzē “Dagens Nyheter” (DN).
Viena no vadošajām DN ekonomikas analītiķēm Patricija Hedeliusa raksta, ka “Baltijas valstīm draud bankrots”, liecina raksta pārstāsts zviedru elektroniskajā ziņu lapā “Dagensps.se”. Pie tā esot vainojamas lielās zviedru bankas “Swedbank”, “SEB” un “Nordea”, kas Baltijas valstīs iepludinājušas aptuveni 380 miljardus zviedru kronu (26,7 miljardus latu) kredītos, no kuriem ievērojama daļa esot atmaksājami eiro.
Hedeliusa rakstā norāda, ka lats un igauņu krona ir pārvērtēta par 15%, kas atspoguļo nelīdzsvarotību abu valstu ekonomikā.
Iespējams, Igaunija un Latvija būšot spiestas devalvēt savas valūtas, ja šo valstu “parādu kalns” samilzīs gigantiskos apmēros, raksta “Dagensps.se”, atsaucoties uz Hedeliusas rakstīto.
Rakstā Hedeliusa norādījusi, ka devalvācija ir viena alternatīva Latvijai un Igaunijai, taču tas liktu samilzt abu valstu kredītiem ārvalstu valūtās, kā arī skartu mājsaimniecību un uzņēmumu kredītus ārvalstu valūtās.
Šī iemesla dēļ Hedeliusa uzskata, ka “pašu valūtas vērtības samazināšana tādēļ principā ir politiski neiespējama”. Taču žurnāliste un analītiķe, kura agrāk strādājusi starptautiskajā ziņu aģentūrā “Reuters” un citos zviedru laikrakstos, turpina: “Taču risks ir liels, ka Igaunija un Latvija tomēr būs spiestas devalvēt, jo ir maz citu soļu, kas tiek sperti vai kurus ir iespējams spert, lai tiktu galā ar problēmām.”
Baltijas valstis cīnoties ar “milzu tekošā konta deficītu”, lielu atkarību no ārzemju kredītiem un nekustamā īpašuma burbuli, “kas jau plīsis”, rakstīts pārstāstā.
DN Ekonomisko ziņu redakcijas darbinieks Anderss Nordlunds, noklausoties, kā Latvijas biznesa informācijas portāla “Nozare.lv” redaktors Juris Kaža nolasa ziņu lapas elektronisko pārstāstu, teica, ka šādi secinājumi tiešām izteikti DN drukātā versijā un pārstāsts atbilstot patiesībai.
Hedeliusas raksts atrodams DN interneta lapā www.dn.se.
Tomēr Hedeliusas komentārs ir galvenokārt vērsts uz zviedru lasītājiem un iespējamām sekām zviedru banku klientiem. Tas sākas ar vārdiem: “Septiņus gadus garā kreditēšanas ballīte Baltijā ir beigusies. Taču paģiras ilgs krietnu laiku, jo tagad jāmaksā rēķini par labiem gadiem un beigās rēķins nonāks pie zviedru banku klientiem.”
Viņa atzīmē, ka lielās zviedru bankas praktiski pārņēmušas centrālas bankas lomu Baltijas valstīs un “šo lomu viņas nopūdelējušas”. Tā vietā, lai ieturētu nepieciešamo atturīgo kreditēšanas politiku, zviedru bankas ļāva kredītu apjomam augt par 60%-70% gadā vairākus gadus pēc kārtas.
Hedeliusa prognozē, ka gaidāma Baltijas valstu kredītu krīze “iekritīs zviedru bankām klēpī” un blakus bankām un to akcionāriem par notikušo arī nāksies maksāt banku klientiem.
DN arī publicējis citas žurnālistes Natālijas Beseras rakstu, kurā, lielā mērā atsaucoties uz Dānijas “Den Danske Bank” galveno analītiķi Larsu Kristiansenu, teikts, ka Baltijas valstīm kā nākamajām draudot “valsts bankrots”.
Taču šis raksts arī atsaucās uz Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Dominika Strausa-Kāna it kā izteicieniem par Baltijas valstu iespējamo bankrotu, kas vēlāk izrādījās par kāda britu žurnālista “piedzejojumu” augstās amatpersonas vispārinātām pārdomām par Austrumeiropas ekonomisko un finansiālo stāvokli.
