Tiesu izpildītāji dod Tieslietu ministrijai divus mēnešus laika, lai tā atrastu ceļu problēmu risināšanai. Viņus neapmierina, ka valsts lietās, kur piedzinējs atbrīvots no samaksas, jāstrādā it kā par «baltu velti».
Tiesu izpildītāji dod Tieslietu ministrijai divus mēnešus laika, lai tā atrastu ceļu problēmu risināšanai. Viņus neapmierina, ka
valsts lietās, kur piedzinējs atbrīvots no samaksas, jāstrādā it kā par “baltu velti”. Tiesu izpildītāji draud pārtraukt izziņu izsniegšanu uzturlīdzekļu lietās, paši gan uzsverot, ka bērnus par ķīlniekiem neturot.
Pagājušās nedēļas beigās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTI) ārkārtas kopsapulcē nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu par darba pārtraukšanu izpildu lietās, kurās valsts ir atteikusies finansēt sprieduma izpildi līdz 1. oktobrim. Ja līdz oktobra sākumam netiks veikti grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredzētu atalgojumu tiesu izpildītājiem par paveikto darbu uzturlīdzekļu un citās lietās, kurās piedzinēji no sprieduma izpildes izdevumu samaksas ir atbrīvoti, LZTI pārskatīs lēmumu.
“Zvērinātu tiesu izpildītāju mērķis nav atteikties no darba turpināšanas lietās, kurās uzturlīdzekļu piedziņa no vecākiem nav iespējama. Gadu ilgā darba pieredze Uzturlīdzekļu garantiju fonda labā ir pierādījusi, ka pašreizējā sistēma ir jāmaina. Un, lai gan zvērinātu tiesu izpildītāju, tāpat kā pārējo brīvo juridisko profesiju, pašmērķis nav peļņas gūšana, tiesu izpildītājiem, kā jebkurai nodarbinātai personai valstī, ir tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu. Šobrīd lietu skaits, kurās tiesu izpildītāji ir spiesti strādāt bez maksas, ir sasniedzis tik lielus apjomus, ka tiek apdraudēta sprieduma izpildes nodrošināšana kopumā,” uzskata Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Inga Čepjolkina.
Vienlaikus Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija izvirzīja vairākus mērķus, kas ir būtiski profesijas turpmākai attīstībai: grozīt Civilprocesa likuma 567. panta 3. daļu, nosakot, ka gadījumos, kuros piedzinējs no sprieduma izpildes izdevumu samaksas ir atbrīvots, sprieduma izpildes izdevumus sedz no valsts budžeta līdzekļiem; maksimāli racionalizēt izpildes procesu to izpildu lietu kategorijās, kurās piedzinēji no sprieduma izpildes izdevumu samaksas ir atbrīvoti, tādējādi ekonomējot gan valsts budžeta līdzekļus, gan zvērinātu tiesu izpildītāju darba un laika resursus; pilnveidot tiesu izpildītāju likumu, lai tas veicinātu sabiedrības uzticību zvērinātu tiesu izpildītāju profesijai, kā arī nodrošinātu šīs profesijas neatkarību.
Lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, padome ir izstrādājusi šādus priekšlikumus: izveidot darba grupas Civilprocesa likuma 567. panta un Tiesu izpildītāju likuma grozījumu izstrādei, pieaicinot Starptautiskās tiesu izpildītāju asociācijas ekspertus; normatīvi nostiprināt tiesu izpildītāju tiesības bez maksas saņemt informāciju par parādnieku mantisko stāvokli tajās izpildu lietās, kurās piedzinēji ir atbrīvoti no sprieduma izpildes izdevumu samaksas; sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju izstrādāt un apstiprināt izpildes kārtības metodiku tajās izpildu lietās, kurās piedzinēji no sprieduma izpildes izdevumu samaksas ir atbrīvoti.
Kopš 2003. gada jūlija izpildu lietās, kurās piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un piedziņa no parādnieka nav iespējama, sprieduma izpilde notiek uz tiesu izpildītāja rēķina. Pašreiz no visām tiesu izpildītāju lietvedībā esošajām lietām tās ir vairāk nekā 30 procentu.
Ārkārtas kopsapulcē piedalījās arī Zvērinātā tiesu izpildītāja Rīta Grante.
“Tas, kas notiek Rīgā, ietekmē visas Latvijas tiesu izpildītāju prestižu,” uzskata R. Grante.
