Valsts ir nonākusi dziļā krīzes situācijā. Šajā grūtajā laikā, protams, katrs domā par sevi, savu eksistenci, par savu izdzīvošanu. Grūti klājas ģimenēm, kurās vecāki zaudē darbu, bet bērni taču ir jāskolo, jāpaēdina, jāizmanto medicīniskie pakalpojumi utt.Bet dažiem klājas sevišķi grūti, ja ģimenē ir slims bērns, bērns ar īpašām vajadzībām. Un tad ir bezgala jauki, ja tavam slimajam bērnam tiek pasniegta palīdzīga roka.Tas bija 19. marts. Sarkanā Krusta Smiltenes nodaļā ienāca sieviete ar nolūku ziedot naudu bērniem ar īpašām vajadzībām. Kautrīgi kundze lika ziedojumu kastē naudu. Man ziedotāja ļoti lūdza palikt anonīmai. Tas brīdis bija saviļņojošs, jo summa bija solīda – 330 latu, katram bērnam 10, jo Sarkanā Krusta uzskaitē uz to brīdi bija 33 bērni ar īpašām vajadzībām. No aizkustinājuma raudājām abas. Un galvenais, ka šī dāsnā kundze nebija kāda pensionāre, kura naudu varbūt sakrājusi mūža garumā, bet jauna, jauka, simpātiska kundze, kura pati audzina trīs bērnus. Sarkanā Krusta darbinieču un to 33 bērnu vecāku vārdā mīļš paldies šai kundzei.Jā, vēl paldies tiem cilvēkiem, kuri palīdz Sarkanajam Krustam, iestājoties SK biedru rindās. Tās ir veselas iestādes. Pie tādām varu minēt manu bijušo darbavietu – Plāņu pamatskolu. Visi tās skolotāji un tehniskie darbinieki ir iestājušies SK biedros. Arī visas Smiltenes VOAVA darbinieces ir SK biedru rindās. Paldies! Jā, paldies taču ir vienīgā valūta, kas nav zaudējusi savu vērtību. Paldies!Gunta Atare
