Gatavojoties Pilsētas svētkiem, strencēnieši, kā katru gadu, cenšas sakopt savu māju un darba vietu apkārtni, jo ciemos gaidāmi radi, draugi un arī komisija, kas vērtēs Strenču sakoptākās sētas.
Gatavojoties Pilsētas svētkiem, strencēnieši, kā katru gadu, cenšas sakopt savu māju un darba vietu apkārtni, jo ciemos gaidāmi radi, draugi un arī komisija, kas vērtēs Strenču sakoptākās sētas.
Jau divus gadus ir nostiprinājusies tradīcija, ka vērtēšanas komisijas locekļi ir iepriekšējo gadu laureāti, tādēļ vērtēšana ir kļuvusi objektīvāka un sakopto māju īpašniekiem ir dota lieliska iespēja gūt jaunu pieredzi un iespaidus, ciemojoties citu strencēniešu mājās. Paldies visiem komisijas locekļiem par atsaucību, pacietību un ieguldīto darbu, lai konkurss varētu notikt, jo visi atzina, ka bijis grūti vērtēt, bezkaislīgi likt punktus un izšķirties starp vienu vai otru māju. Mūsu konkursa nolikums neparedz, ka māju īpašnieki vērtēšanai piesakās paši, jo Strenči ir maza pilsēta un daudziem trūkst drosmes un pārliecības, ka viņu darba rezultāts ir tā vērts, lai to rādītu citiem. Tipiskākais teikums, ar kuru mūs sagaidīja gandrīz katrā mājā bija: “Mums jau te nekā nav.” Tomēr ieraudzītais mūs patīkami pārsteidza un lieku reizi apliecināja, ka latviešu nepamatotā pieticība un nepārliecinātība par sevi Strenčos ir dziļi nostiprinājusies. Iepriecināja tas, ka gandrīz visi apciemotie neliedza apskatīt savas mājas apkārtni. Diemžēl bija arī tādas mājas, kur nesastapām saimniekus, par ko atvainojamies viņiem, un ceram, ka tas tiks piedots. Tāpat lūdzam piedošanu tiem cilvēkiem, kurus varbūt netikām pietiekami atzinīgi novērtējuši, jo tas ir gana grūti un sarežģīti, bet ceru, ka šis nebija pēdējais gads, kad notika konkurss, un ikviens saņems atzinību par savu paveikto. Šogad žūrijas komisija nolēma, ka netiks vērtēti pēdējo divu gadu uzvarētāji, tādēļ laureātu vidū iekļuvušas tādas mājas, kuras iepriekšējos gados nav pieminētas. Tāpat kā pagājušogad, tika izvēlētas septiņas labākās mājas, kuras saņēma visvairāk punktu, bet, tā ka atšķirība ir ļoti grūti izvērtējama, tad vietas netika izdalītas. Tātad 2005. gada Strenču septiņu sakoptāko sētu nosaukumu izpelnījušās šādas ģimenes:
Lezdiņi Meža ielā 7, Ancveriņi Raiņa ielā 6, Rolmaņi Parka ielā 8, Jansoni Trikātas ielā 10, Zvejnieki Pulkveža Brieža ielā 17, Ķelpes Avotu ielā 9 un Ķikuti Ozolu ielā 1.
Pašvaldības sakoptākā iestāde šai gadā ir Strenču vidusskola. Iestāžu un organizāciju grupā sakoptākais ir viesu nams “Strenči”.
Daudzdzīvokļu māju grupā nezūdošs līderis ir māja Beverīnas ielā 1a , kuras iedzīvotāji visi draudzīgi kopj pagalmu un to izmanto arī dzīvošanai, ne tikai skaistumam.
Jau pieminēju, ka vērtēšana bija patiesi grūta, un komisija nolēma piešķirt arī trīs veicināšanas balvas, jo šo māju saimnieki ir godam pelnījuši atzinību. Veicināšanas balvas piešķirtas:
Anitai Vladimirovai Avotu ielā 6 par ilggadēji oriģināli iekopto un uzturēto mājas apkārtni;
Zaigai Rožlapai Pulkveža Brieža ielā 2a par profesionāli veidotajiem apstādījumiem;
Akmeņu ģimenei Plostnieku ielā 3 par lieliski iekopto dārzu.
Vēlreiz vēlos pateikties gan strencēniešiem par viņu nesavtīgo darbu, lai Strenči kļūtu skaistāki kopumā, gan arī žūrijas komisijas locekļiem, kuri veica nepateicīgo, bet skaisto darbu. Kopumā varu teikt, ka Strenči ar katru gadu kļūst aizvien sakoptāki un skaistāki un ka 2003. gadā atvēletais sakoptākās mazpilsētas tituls nav ticis piešķirts velti un tiek glabāts godam.
