Šodien par Strenču Goda pilsoni kļūst domes deputāte un bijusī domes priekšsēdētāja Velga Graumane.
Šodien par Strenču Goda pilsoni kļūst domes deputāte un bijusī domes priekšsēdētāja Velga Graumane.
“Domē šogad saņēmām trīs iesniegumus par Goda pilsoņa nosaukuma piešķiršanu. Apbalvošanas komisija tos izskatīja un nolēma atbalstīt V. Graumanes kandidatūru apbalvojuma piešķiršanai. Ierosinājumus par to bija parakstījuši Agita Boķe un Arturs Maskats. Pensionāru grupas “Sarma” vārdā piešķirt augsto apbalvojumu aicināja Skaidrīte Jērcēna, Smaida Kārkliņa, Skaidrīte Šakale, Velta More, Pēteris Kiverjaks, Gaida Muzikante un Dainis Kauliņš. Strenču Goda pilsoņa nosaukums V. Graumanei piešķirts par Strenču vārda popularizēšanu Latvijā un aiz tās robežām, par jaunu tradīciju ieviešanu pilsētas dzīvē (Plostnieku svētki, Pilsētas svētki un citi) un aktīvu pilsētas attīstības veicināšanu (vidusskolas un centrālās ielas būvniecība), 10 gadus esot pilsētas domes priekšsēdētājas amatā,” informē Strenču domes priekšsēdētāja Inga Esīte.
Par apbalvojuma nopietnību liecina arī tas, ka, kopš tās dibināšanas 1998. gadā, bronzas skulptūriņu līdz šim ir saņēmuši tikai trīs cilvēki — Latvijas satiksmes ministrs Vilis Krištopans par atbalstu centrālās ielas rekonstrukcijā, VAS “Latvijas valsts meži” padomnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Gaigals par Plostnieku svētku rīkošanas un vakara mūzikas ideju un Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētājs Arturs Maskats par Strenču vārda nešanu tālu pasaulē un palīdzību mūzikas instrumentu iegādē Strenču mūzikas skolai.
V. Graumani sastapu pie mājas fasādes. Viņa tikko bija beigusi griezt vīnogulāju liekās lapas, lai ķekariem piekļūtu saules stari. Pēc neliela brīža ieradās mazmeitas Elza un Marta un apmetās turpat blakus omītei. Savukārt viņa sasniedzamā attālumā novietoja telefonu, jo gaidot zvanus no tūrisma aģentūrām. Velga apsolījusies domubiedru grupai rudenī noorganizēt kādu braucienu ārpus Latvijas — uz siltāku vietu. Pēc dažiem tradicionāli pasniegtās kafijas malkiem tikpat ierasti pajautāju, ko viņai nozīmē Goda pilsoņa nosaukums.
“Mēs allaž rūpīgi izsvērām Goda pilsoņa nosaukuma piešķiršanas aspektus. Pie mākslinieka Vitauta Straupes pavisam bijām pasūtījuši tikai piecas bronzas figūriņas. Arī apbalvojuma piešķiršanas nolikums ir gana stingrs. Es patiesi jūtos pagodināta, ka esmu ieteikta šim apbalvojumam,” smaida bijusī domes priekšsēdētāja Velga Graumane un priecājas, ka viņas 10 darba gadi ir pozitīvi novērtēti, tāpēc patīkami apzināties, ka līdzšinējais darbs nav bijis velts.
Iedibina jaunas tradīcijas
Kopš 1995. gada pilsēta ir ļoti izmainījusies. Tai ir sakārtota infrastruktūra (centrālā iela, ūdensvads, kanalizācija, atkritumu saimniecība, jauna skola un citi darbi). 1995. gadā sākts izdot “Strenču Vēstis”, pēc tam nodibināts apbalvojums “Strenču Goda pilsonis” un “Atzinības raksts par labiem darba rādītājiem”. Pilsētā uzsākti dažādi kultūrpasākumi, kas kļuvuši par tradīciju ar pilsētnieku kopā nākšanu— Pilsētas svētki, Bērnu karnevāls un Bērnu svētki, Lieldienas, Līgo svētki, Pensionāru pēcpusdienas un citi. Strencēnieši vieni no pirmajiem Latvijā Lāčplēša svētkus sāka svinēt ar lāpu gājienu. Katru gadu 25. martā tiek atzīmēta politiski represēto diena. Jau septiņus gadus notiek konkurss par sakoptāko māju, uzņēmumu. Ir iegūtas sadraudzības pilsētas Itālijā, Čehijā un Vācijā. Turpinājumu gaida izstrādātie projekti par centrālā parka un bērnudārza rotaļlaukuma labiekārtošanu, kapsētas paplašināšanu. Divus jaunākos domes projektus prezentēs šodien.
Joprojām trūkst brīva laika
Jautāta, kā deputāte jūtas pašlaik, viņa daudznozīmīgi pasmaida un atzīstas, ka pirmās divas nedēļas pēc aiziešanas no priekšsēdētājas amata pavadījusi nelielā apmulsumā. “Domāju, ka šis periods būs pat ilgāks, jo nejūtos tik veca un vārga, lai nevarētu tikpat aktīvi strādāt, kā iepriekšējos 10 gadus. Par šiem gadiem strencēniešiem esmu pateicīga. Taču tautas balss ir Dieva balss. Šobrīd apzinos, ko nozīmē darīt ko vēlos un kad vēlos. Pēckara paaudzes bērni zina, kā ir daudz strādāt kopš 16 gadu vecuma. Dzīvošanu tā īsti sev neesmu izjutusi, tagad to varu pilnā mērā,” atzīst V. Graumane. Viņa brīnās vien par to, ka tik maz brīva laika. Protams, tagad šis laiks tiek izmantots citādi, nekā strādājot domē — var kaut ko atlicināt krustvārdu mīklu risināšanai. Kad bērnudārzs bija slēgts vasaras brīvlaikā, mēnesi varēja uzraudzīt mazbērnus un trīs reizes dienā ar viņiem peldēties Gaujā. Atliek laiks uzmest redzīgāku skatu savai mājai un dārzam un padarīt to, kas agrāk ikdienas steigā nav pamanīts.
Pilsēta kļūst aizvien sakoptāka
“Esmu maksimāliste, bezdarbībā sēdēt neprotu. Arī domē strādāju ar devīzi — visu vai neko. Saprotams, ka maksimālisti iemanto ne tikai draugus, bet arī nedraugus. Man piemīt tāda slikta īpašība, ka allaž cenšos pārbaudīt, vai uzdotais ir paveikts un cik labi tas izdarīts. Tā patiesi nav laba iezīme, bet pieaugušam cilvēkam grūti mainīties,” uzskata V. Graumane. Viņa ir priecīga par 10 gados paveikto, bet atzīst, ka darāmā ir ne mazāk. Bijusī priekšsēde nevēlas vērtēt savu darbu, jo tas jādara strencēniešiem. V. Graumane novēl, lai viņi mīl savu pilsētu tāpat kā līdz šim. Pilsētas svētkos atkal apbalvos sakoptāko māju īpašniekus. “Cik zinu, ar uzvarētāju noteikšanu nav viegli, jo katru gadu sakoptu māju kļūst aizvien vairāk. Par vienu no lielākajiem sasniegumiem uzskatu to, ka kļuvām par sakoptāko mazpilsētu Latvijā. Tas nebija vienkārši, jo šis panākums izdevās tikai trešajā piegājienā. Acīmredzot vienīgi neatlaidība un ticība mērķim ļauj sasniegt iecerēto,” nešaubās deputāte. Viņa pilsētniekus dala trijās grupās. Pirmajā grupā, un tā kļūst arvien lielāka, ir tie, kuru māja un dārzs vienmēr ir nevainojamā kārtībā jebkādā gadalaikā un diennakts stundā. Pie otrās grupas Velga pieskaita arī sevi un šos cilvēkus raksturo īsi — viņi māju sakopj uz svētkiem, jo vairāk svētku, jo kārtīgāka māja. Ar trešo grupu ir visbēdīgāk — viņiem ir pilnīgi vienalga, kādā vidē dzīvo, un pat sakoptu vietu viņi itin ātri sabojās.
