Mūzikls “Vella kalpi” ir stāsts par mīlestību. Par mīlestību vienam pret otru un par tādu mīlestību, kas mums visiem mazliet ir pagaisusi. Tā ir mīlestība pret vietu, kur dzīvo.
Mūzikls “Vella kalpi” ir stāsts par mīlestību. Par mīlestību vienam pret otru un par tādu mīlestību, kas mums visiem mazliet ir pagaisusi. Tā ir mīlestība pret vietu, kur dzīvo. Nav svarīgi, kas šajā pilsētā ir priekšnieks, birģermeistars vai padomes priekšsēdētājs.
“Ko tur slēpt, esmu smiltenietis, tāpēc man ir liels prieks, ka varu atvest pie mums lieliskus aktierus, lieliskus mūziķus un lielisku izrādi. Uzvedums ir jauks, tur ir gan joki, gan smeldze,” sarunā ar “Smiltenes Ziņām” atzīst mūzikla “Vella kalpi” radošais direktors Kārlis Anitens.
Beidzot tapusi brīvdabas izrāde
Smiltenē 19. augustā sabrauks “Vella kalpi”. “Tas ir brīvdabas mūzikls, jauns projekts, kas ir tapis nevis pēc visiem zināmajām un leģendārajām filmām, bet gan Rutku Tēva oriģinālromāna,” iepazīstina libreta autors K. Anitens. Izrādē Pēteris, Andris, Ērmanis un Anna, Lēne, Rūta, kā arī šoreiz mazliet lielākā lomā Cecīlija pavisam drīz tepat Smiltenē, pie kartinga trases rīkos lielas ēverģēlības. Patīkami, ka pēc daudziem, daudziem gadiem beidzot tapusi brīvdabas izrāde, kas turklāt stāsta par Rīgu. Tā neaicina smilteniešus doties uz galvaspilsētu, bet pati atbrauc pie skatītājiem. “Tāds bija mūsu mērķis. Pagaidām vēl nav zināms, vai šī izrāde vispār tiks rādīta Rīgā,” atklāj K. Anitens.
Izvēlēti aktieri, mūziķi un komiķi
Izrādei producentu kompānija izvēlējusies ļoti dažādus spēlētājus, jo 17. gadsimtā Rīga bija dažāda, iedzīvotāju sastāvs — raibs. Pēc līdzīgiem kritērijiem tika izvēlēti aktieri, mūziķi un komiķi. Populārākie no viņiem: Juris Hiršs, Zane Jančevska, Zane Burļicka, Sigita Jevgļevska no Liepājas teātra jeb, tautā dēvētā, Nārbuļu saimniece. Gunārs Placēns, kurš spēlē Rīgas birģermeistaru.
No dziedātāju vidus redzēsim Olgu Rajecku, Margaritu Vilcāni, Žoržu Siksnu, Normundu Rutuli, Līgu Robežnieci, Chilli un Cash. “Rozīnīte” šajā izrādē ir pazīstamā komiķe Jolanda Suvorova, kas savulaik televīzijā darbojās kopā ar Fredi un atveidoja medmāsiņu. “Vella kalpos” viņa ir čigāniete. “Mēģinājām izrādi četras nedēļas, kas ir gana ilgs laiks. Ik reizi, kad parādījās Jolanda, visiem bija jautri. Esam viņu iesaukuši par Primadonnu, jo viņa nāk ar savām prasībām, izdarībām. Būs jautri!” sola K. Anitens.
Noskatījušies visvairāk cilvēku
“Mūsu kompānija uzstādījusi mērķi arī turpmāk veidod šādus iestudējumus, kas būs pieejami visai tautai, proti, braukāt pa Latviju ar teātra izrādēm,” paskaidro smiltenietis. Nākamās vasaras iestudējums, pie kura jau tiek strādāts, būs pilnīgi atšķirīgs. Pirmizrāde iecerēta tajā pilsētā, kur “Vella kalpus” būs noskatījušies visvairāk cilvēku. “Protams, nevar salīdzināt, teiksim, Jelgavu un Smilteni, bet mēs aicinām uz izrādi ne tikai smilteniešus, bet arī apkārtējo pilsētu iedzīvotājus — valmieriešus, cēsiniekus. Ja šeit kopā sanāks visvairāk skatītāju, nākamgad pirmizrāde būs Smiltenē.”
Tomēr, runājot par sacensību, radusies arī kāda problēma. Smiltenei tas varbūt nedraud, tāpēc ka mūziklu nerāda estrādē. Citās Latvijas pilsētās diemžēl estrādes nav tik lielas kā Mežaparkā. Līdz ar to rodas zināmas neērtības, jo visi nevar apsēsties, kāds kaut ko tik labi neredz vai nedzird. “Tomēr šīs neērtības ļoti ātri piemirstas, jo izrādes sižets ir gana spraigs un jautrs. Beigās seko ovācijas, kad saprotam, ka skatītāji to mums ir piedevuši. Ļoti ceram, ka arī smiltenieši piedos to, ka šeit vispār nebūs, kur apsēsties. Mēģināsim risināt jautājumu, lai kādas desmit rindas ar krēsliem varētu ierīkot gados vecākiem cilvēkiem,” saka K. Anitens.
Līdzi ceļo milzīgs videoekrāns
Vairāki smiltenieši ir izteikuši neizpratni, kāpēc izrāde nenotiek Jāņkalnā. “Tur to nevarējām organizēt divu iemeslu dēļ,” paskaidro K. Anitens. Ļoti sarežģīta ir skatuve, kuru būvē virsū esošajām skatuvēm. Šī skatuve sver aptuveni 15 tonnu, jo tur izveidota kustīga siena, kas izrādē veras šurpu turpu. Tas bija viens iemesls. Otrs, kā pārliecinājāmies Kuldīgā un Bauskā, kur tikko notika izrādes un ieradās seši un septiņi tūkstoši cilvēku. Jāņkalnā tik daudz cilvēku satilpt nevar. “Cilvēkiem nav jāuztraucas, jo kopā ar skatuvi līdzi ceļo milzīgs videoekrāns. Tā ka visu, kas notiek uz skatuves, varēs redzēt arī ekrānā,” piebilst izrādes autors un turpina, ka radošais kolektīvs vēlas, lai izrādi redz pēc iespējas vairāk cilvēku. Jāsaprot, ka uztaisīt šādu teātri nevar ne par 100, ne 200, ne pat par tūkstoš latiem. Viena izrāde izmaksā gandrīz 10 tūkstošus. Līdz ar to katrā pilsētā, kur tā tiek rīkota, pēc iespējas plašāka auditorija. “Nekāds bizness mums nesanāk, vienkārši esam mazliet dulli, bet dullajiem pieder pasaule,” pasmaida smiltenietis. “Mēs, smiltenieši, atceramies, kādreiz vasarās Jāņkalnā ļoti bieži bija izrādes. Tāpēc cerams, ka šī tradīcija — apmeklēt brīvdabas izrādes, ir vēl kaut kur dziļi sirdī un smiltenieši un apkārtnes ļaudis būs visaktīvākie.”
Tad var paveikt lielas lietas
Kā tapa scenārijs? “Darbs bija velnišķīgs. Patiesībā viss, kas saistās ar šo izrādi, mazliet tāds ir,” secina autors. “Tas ir liels risks un izaicinājums tādai slavenai filmai, bet mēs ne vienu brīdi nemēģinām apgalvot, ka mūsu izrāde ir labāka par filmu, jo tie ir dažādi mākslas darbi. Tomēr tik un tā cilvēki salīdzinās. Tāpēc tas ir izaicinājums, bet nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Domāju, ka mēs neesam kļūdījušies, jo Bauskā izrādi apmeklēja arī vecie “vella kalpi” un pēc izrādes atzina, ka izrādās — viss var būt arī savādāk.”
Mūziklu skatītāji uztver atsaucīgi, jo visās pilsētās ir vienojošais: jūtas un sajūtas, ka svarīga ir mīlestība un draudzība, bet ne jau tāda kā padomju laikā — ar karogiem rokās. Tāda no sirds! Tad var paveikt lielas lietas. “Visi vēl atceramies Baltijas ceļu. Mums toreiz plintes nebija, vienkārši gājām un stāvējām. Mūsu darbs ir mazliet profilaksei, bet ceru, ka nekas slikts nekad nenotiks. Tomēr vienmēr svarīgi ir apzināties, ka mēs varam paveikt lielas lietas,” uzsver K. Anitens.
