Šodien Priekuļos ar valsts čempionāta pirmās kārtas sacensībām vasaras biatlonā aizsākas Latvijas biatlona 45 gadu jubilejas pasākumi, bet sportistu balle notiks rītvakar pulksten 19.00 Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā.
Šodien Priekuļos ar valsts čempionāta pirmās kārtas sacensībām vasaras biatlonā aizsākas Latvijas biatlona 45 gadu jubilejas pasākumi, bet sportistu balle notiks rītvakar pulksten 19.00 Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā.
Atskatoties vēsturē, arī pirmās biatlona sacensības Latvijā notika nevis uz sniega, bet skriešus. Tas bija 1960. gada rudenī Vaivaros, kur piedalījās tikai seši sportisti. Nākamajā ziemā pirmajā Latvijas čempionātā Ērgļos uz starta stājās 16 vīri. Uzvarēja Elmārs Špīss, kļūstot par pirmo valsts čempionu. 1962. gadā PSRS Tautu spartakiādē Sverdlovskā Latvijas biatlonisti izcīnīja augsto piekto vietu, bet individuāli Špīss ieņēma 14., Visvaldis Voins – 20., Juris Kļaviņš – 23., Jevgeņijs Pīrāgs – 42. vietu. Vēl pēc diviem gadiem PSRS čempionātā Latvijas komanda bija sestā (19. Kļaviņš, 34. Jānis Zupa, tagadējais Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents).
1967. gadā Vissavienības arodbiedrību spartakiādē brīvprātīgo sporta biedrību “Daugava” un “Vārpa” biatlonisti izcīnīja otro vietu aiz ukraiņiem. Labākais no latviešiem bija Valkas rajona pārstāvis no Ērģemes puses Inārs Kušķis. Viņš izcīnīja bronzas medaļu, bet jauniešu konkurencē sestais bija Jānis Dumbris.
Tolaik gan biatlonisti šāva nevis ar mazkalibra, bet ar kaujas šautenēm un 7,62 mm kalibra lodēm. 1970. gadā, kad Priekuļos notika PSRS kausa izcīņa, savienības izlases rindās bija arī Jānis Gulbis, bet sportistus trenēja leģendārais sibīrietis Aleksandrs Tihonovs. Šajā pašā gadā Latvijas biatlonisti guva savus pirmos panākumus starptautiskajā arēnā. Aleksandrs Bogdanovs izcīnīja bronzas medaļu pasaules junioru čempionātā. 1971. gadā par divkārtēju pasaules čempionu junioriem kļuva Jānis Čaurs, kurš uzvarēja 15 km distancē, bet kopā ar A. Bogdanovu arī stafetē. Vēl pēc gada Čauram atkal zelts, Bogdanovam sudrabs, bet stafetē abiem bronza. Vēlāk junioriem pasaules čempionāta bronzas godalgu nopelnīja arī madonietis Ivars Silups, bet PSRS dažādu izlašu rindās ir ap 15 latviešu, tostarp arī tagadējais valcēnietis Ainis Blūms, bijušie strencēnieši Juris Kreilis un Viktors Stepanovs. Diemžēl, komplektējot izlases sastāvu olimpiskajām spēlēm un pieaugušo pasaules čempionātiem, drošības apsvērumu dēļ savienības funkcionāri “letiņus” regulāri “atstāja aiz borta”. Tomēr Latvijas biatlonam šis bija ļoti nozīmīgs laiks.
Otrā atmoda biatlonā sākās pēc valsts neatkarības atjaunošanas, kad Albērvilas olimpiskajās spēlēs sportisti pirmo reizi startēja zem Latvijas karoga (individuāli Oļegam Maļuhinam 13. vieta.), bet Lilehammerē 1994. gadā Oļegam, Ilmāram Bricim, Gundaram Upeniekam un Aivaram Bogdanovam pievienojās arī Jēkabs Nākums un Ieva Volfa. Pēc četriem gadiem Nagano olimpiādē vīru stafetes četrinieks bija tuvu medaļām – līderi pēc diviem etapiem. Galaiznākumā tomēr “tikai” sestā vieta. Individuāli Jēkabam Nākumam piektā vieta 10 km sprintā, Bricim — 20 km klasikā, Maļuhinam — sestā vieta sprintā. Pēc panākumiem tālajā Japānā par biatlonistiem gribēja kļūt daudzi zēni un meitenes no Latvijas sniegotajiem rajoniem, bet Latvijas čempionāta cīņas Priekuļos vēroja vairāk nekā 2000 biatlona fanu. Pasaules čempionātos Latvijas biatlonistiem daudzkārt līdz goda pjedestālam pietrūcis tikai viena soļa, bet bronzas medaļa tikusi tikai Bricim – 2001. un 2005. gadā. Līdz Turīnas olimpiādei atlicis tikai pusgads. Cerams, ka latviešiem zelta laiki nav beigušies.
