Tas nevar būt uz labu!

Velgas kundze no rīta pamodās sliktā noskaņojumā – sapnī bija redzējusi jēlu gaļu un sāpēja kreisā gūža. Tas nevar būt uz labu!

Viņa piecēlās sēdus, paberzēja sāpošo gūžu un domīgi sarauca uzacis ‒ viņa labi atcerējās, ka jēla gaļa sapnī ir uz slimību un nepatikšanām. Gūža parasti viņai sāpēja vai nu uz laika maiņu, vai nepatikšanām. Tātad ‒ nepatikšanas.

Velgas kundze pieklibodama devās uz pieliekamo. Atvērusi tā durvis, pārlaida acis rupjās sāls krājumiem, ko pirms kāda laika bija nopirkusi, kad kaimiņiene teica, ka kara dēļ veikalos vairs nebūs sāls. Visas plauktos izvietotās pakas atradās savā vietā. Tas gan viņas noskaņojumu neuzlaboja, jo sāls veikala plauktos atgriezās, bet, ko darīt ar 99 pakām rupjās sāls, Velgas kundzei nebija padoma. Atvērtā paka tukšojās gaužām lēni, jo cik tad tāds vientuļš pensionārs var sāli patērēt?

Aizvērusi pieliekamo, Velgas kundze devās atpakaļ gultas virzienā. Viņa salocīja segu un palagu, uzlika pa virsu spilvenu un nolika visu malā, lai netraucēti atvērtu saliekamā dīvāna kasti. Tomēr arī tajā viss bija tāpat kā līdz šim – tā bija līdz malām pārpildīta ar griķiem, ko Velgas kundze nopirka, kad kovida sākumā kaimiņiene bija teikusi, ka drīz vairs nebūs griķu. Par antresolos sabāztajiem tualetes papīra ruļļiem atgādināja drēbju kaudzes uz krēsliem, vietas drēbēm neatradās arī skapī, tur salikti makaroni, veļas ziepes un joda krājumi.

Velgas kundze skumji pārlaida skatu sekcijai, kurā aiz stikla blakus viena otrai atradās mirušā vīra un dēla fotogrāfijas. Vismaz tur viņi draudzīgi varēja atrasties blakus. Dēls no tēva tā arī neatbrauca atvadīties no Amsterdamas. Iespējams, vīrs bija pārāk bargs, padzīdams un nolādēdams dēlu, kad tas bija ieradies vecākus iepazīstināt ar savu draugu un paziņoja, ka tas ir viņa sirdsdraugs. Vīram drīz pēc tam atklāja vēzi, bet dēls kopš tā laika vecākus vairs neapciemoja, tikai pa retam, uz Ziemassvētkiem un dzimšanas dienu, atsūtīja mammai kartiņu un tajā 100 eiro. Kā tā varēja sagadīties, ka diviem normāliem vecākiem izauga tāds samaitāts dēls? Laikam tomēr par maz bērnībā tika pērts.

Te pēkšņi iezvanījās telefons. Zvanīja kaimiņiene. Kara dēļ drīz vairs nevarēšot veikalā eļļu dabūt – ne rapšu, ne saulespuķu, ne augu. Velgas kundze steidzīgi nolika klausuli, pārģērbās, paņēma no šūplādes 100 eiro un devās uz veikalu. Viņa taču juta – jēla gaļa sapnī, tas nevar būt uz labu!