Nagu sēnīšu infekcija (onihomikoze) bieži tiek uzskatīta tikai par kosmētisku traucējumu, tāpēc tās ārstēšanai netiek veltīta īpaša uzmanība. Neārstējot šo infekciju, tā progresē mēnešiem un gadiem, ne tikai bojājost nagu izskatu, bet arī radot diskomfortu un sāpes, kas var negatīvi ietekmēt gan cilvēka pašsajūtu, gan profesionālo un sociālo dzīvi.“Cilvēki ar onihomikozi, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, sabiedrībā daudz zemāk vērtē savu veselību, izskatu, psihisko veselību un labsajūtu. Viņiem arī ikdienā ir ierobežojumi, piemēram, ierobežota apavu izvēle,” secināts ASV veiktā pētījumā “Ar onihomikozi sirgstošu cilvēku dzīves kvalitāte”.Nagu sēnītes izplatībaOnihomikoze ir nagu sēnīšu infekcija, ko izraisa nejauša infekcijas nokļūšana nagos caur sīku plaisu. Infekciju visbiežāk var iegūt sabiedriskajās telpās (pirtī, kopējā dušā, peldbaseinā, vingrošanas zālē), lietojot kopēju dvieli vai apģērbu. Nagu sēnītes izraisītās sekas ir nedabiski dzelteni vai pelēcīgi nagi, kas ir trausli, drupani un biezāki nekā parasti; infekcijai progresējot, var tikt bojāti visi nagi un ķermeņa āda. Pētījumos par pēdu slimību izplatību Eiropā atklāts, ka “sēnīšu un citas izcelsmes pēdu slimību izplatība ir daudz lielāka nekā iepriekš novērtēts.”Pasaulē ar nagu sēnīti inficēti vidēji 2 – 8 % cilvēki. Lielbritānijā – apmēram 3%, Somijā un ASV 7 – 10%. Latvijā nav veikti pētījumi, bet, speciālistu vērtējumā, izplatība varētu būt pat 15%, un infekcijai ir tendence izplatīties. Infekcijas radītās sekasPētījumā par onihomikozes ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti secināts, ka šīs infekcijas ietekme uz cilvēku nav nenozīmīga – papildu dažādiem fiziskiem traucējumiem redzamais nagu defekts var mainīt arī citu cilvēku attieksmi.Pētījum intervēja 680 cilvēku, no kuriem 299 bija konstatēta onihomikoze. Vairāk nekā 70% pacientu onihomikoze bija jau vairāk nekā gadu.Visos mērījumos, izņemot vienu (sociālo pašapziņu), onihomikozes pacientiem bija ievērojami zemāki dzīves kvalitātes rādītāji nekā veseliem cilvēkiem. Visvairāk nagu sēnīte traucē izskatam un fiziskām aktivitātēm, radot bailes, ka vajadzēs atsegt nagus, kā arī bažas, kā citi cilvēki to uztvers. Šāds stress un bažas savukārt var izraisīt slimības uzliesmojumu un psiholoģiskus traucējumus.Arī citos pētījumos atklāts, ka šiem slimniekiem ir grūti veidot sociālās un profesionālās attiecības, viņi baidās piedalīties dažādos pasākumos, jo grib izvairīties no sāpēm un kauna, un slimības dēļ jūtas mazāk pievilcīgi. Pētījuma rezultāti liecina, ka 54% pacientu cieta no kāju nagu slimības izraisīta diskomforta, 36% juta sāpes staigājot, 40% norādījuši, ka slimības ierobežo apavu izvēli, un 67% pacientu slimība izraisījusi kaunu.
