Andrejs (32), spridzināšanas speciālistsSavus pusaudža gadus, kas sākās īsi pirms «perestroikas», atceros kā laiku, kad valdīja kas līdzīgs enerģijas pārpilnībai. Toreiz būtiskākais bija skraidīt pa pagalmu, spēlēt futbolu, paslēpes un kariņu, braukt ar velosipēdu, kāpt kokos un darīt tamlīdzīgas lietas. Netrūka arī nedarbu un kaut kā no aizliegtajā – bija gan jāpablēņojas ar sērkociņiem, gan jāpamēģina cigarete, ko bērnības draugs pamanījās nočiept tēvam, turklāt tolaik tas bija jādara ļoti piesardzīgi, nevis kā tagad, kad katrs sīcis ar smēķi zobos var mierīgi staigāt pa ielu, un visi nez kāpēc to uztver kā normālu parādību. Tolaik pusaudžiem nebija tik aktuālas tās problēmas, kas nāca vēlāk, – narkotikas un alkohols (tiesa, ar retiem izņēmumiem), līdz ar to niekošanās ar «dūmkociņiem» salīdzinoši tāds sīkums vien bija.Piekrītu, ka tīneidžeru vecums ir laiks, kad iekšēji nostrādā kaut kāds mistisks protesta faktors, kad ir vēlēšanās nostāties pret puspasauli. Ja tiek piekodināts noteiktā laikā būt mājās, tiks darīts viss, lai šis termiņš nobīdītos vismaz par stundu – kāds prieks doties mājās laikā, kad liela daļa pagalma draugu tikai nāk laukā? Ja kaimiņu tantiņas, logus atrāvušas, vaļā mutēm bļauj: «Puikas, nekāpiet kokos, nelauziet zarus!», tad tas būs kā dubults pamudinājums demonstratīvi sēdēt kokā (bet nelaužot zarus!), līdz kliedzošajiem tantukiem rīkles sausas. Cik atceros, tolaik skolā īpašu problēmu nebija, nekādos konfliktos neiesaistījos, līdz kādam brīdim arī sekmes mācībās bija labas, tad apnika, un pret skolas lietām iestājās pilnīgs «pofigs». Pamatskolā konfliktu ar skolotājiem gan nebija, tie nāca dažus gadus vēlāk, kad pienāca personības veidošanās nākamā, agresīvākā fāze…Ap to laiku bija sākusies dziesmotā revolūcija, un, lai arī tad vēl ne es pats, ne vienaudži īsti nesaprata notiekošā nozīmi, pozitīvi, ka jau tajā vecumā nopietni aizrāva mūzika, kas toreiz bija piesātināta ar patriotisma vēsmām un kaut ko līdzīgu jauna ceļa sākumam. Vērojot šodienas pusaudžus, šķiet neticami, ka toreiz bijām pārņemti ar tādām domām. Vai tālaika vīzija piepildījās? Nē! Izrādījās, ka mūsu zemē ir pārāk daudz savtīgu maitu. Ko līdzīgu, tikai citā leksikā reiz mums sacīja arī skolotāja, un diemžēl viņai bija taisnība.
