Smiltenietis Lukass Brabuss Rekss spēcīgā konkurencē ar vecākiem sugas brāļiem izcīna pirmo vietu nacionālajās suņu daudzcīņas sacensībās.
Smiltenietis Lukass Brabuss Rekss spēcīgā konkurencē ar vecākiem sugas brāļiem izcīna pirmo vietu nacionālajās suņu daudzcīņas sacensībās.
“Sestdien Gulbenē Pilsētas svētku ietvaros notika nacionālās suņu daudzcīņas sacensību kārtējais posms,” informē kinologs Jānis Pavlovskis. Līdztekus citiem Vidzemes rajonu pārstāvjiem sacensībās startēja arī seši Valkas rajona sportisti ar saviem četrkājainajiem audzēkņiem. Tie bija smiltenieši Gunda Šabanova ar Rendu, Nikolajs Griškēvičs ar Baronu, Uldis Zaļkalns ar Rego, Jānis Pavlovskis ar Reksi, variniete Sandra Dubina ar Teri un valcēniete Iveta Kraukle ar Argo.
Nacionālajā daudzcīņā mūsējie startēja trijās sacensību grupās: sportistiem vecumā līdz 35 gadiem, vecumā virs 35 gadiem, kā arī atsevišķā grupā, kurā veiklākos un paklausīgākos noskaidroja kucēnu saimnieki jeb sportisti, kuri audzina suņus līdz 1,5 gadu vecumam.
Pirmajā grupā Gulbenes pilsētas kausu izcīnīja mājinieks Ainārs Kadils ar Rintintinu, otrā vieta smiltenietei Gundai Šabanovai ar Rendu, trešā — siguldietim Ģirtam Andersonam ar Leriju.
Vecuma grupā no 35 gadiem pirmā vieta cēsniekam Staņislavam Elstam ar Fredi, otrā — alūksnietim Ingvaram Šnikvaldam ar Liliju, bet trešā — smiltenietim Nikolajam Griškēvičam ar Baronu.
Kucēnu konkrencē, kurā sacentās 13 dalībnieki, pirmo vietu izcīnīja visjaunākais — četrus mēnešus vecais Lukass Brabuss Rekss jeb Reksis no Smiltenes, ar kuru sacensībās startēja Jānis Pavlovskis. Otrā vieta alūksnietim Jānim Švalmanim ar Monako, trešā — smiltenietim Uldim Zaļkalnam ar Rego.
Reksis pagaidām ir smiltenietis, bet, kad viņš būs sasniedzis gada vecumu un pabeidzis apmācību kursu pie kinologa Jāņa Pavlovska, viņš varēs doties pie sava saimnieka uz Kurzemi, kur būs apsardzes suns. “Ārzemēs šādu praksi piekopj jau sen. Saimnieks iegādājas suni un uztic viņa apmācību speciālistam,” paskaidro J. Pavlovskis. Pēc gada, kura laikā suns apgūst visas nepieciešamās zināšanas, saņem kucēnam nepieciešamo medicīnisko aprūpi, kā arī pareizu barošanu, saimnieks iegūst gudru un uzticamu sargu.
Latvijā šāda prakse vēl samērā neliela, jo cilvēki uzskata, ka dzīvnieks pēc tam nav uzticams saimniekam. Jāņa Pavlovska pieredze tomēr rāda gluži pretējo: saimniekam vieglāk ir pārvaldīt mācītu suni.
Smiltenes kinologs līdz šim jau ir apmācījis vairāk nekā 30 suņu. Viņš paskaidro, ka parasti viņa mājā mīt viens audzēknis, jo, nodarbojoties ar vairākiem kucēniem vienlaikus, traucējot dzīvnieku savstarpējā greizsirdība.
“Protams, tas nav lēts pakalpojums,” secina J. Pavlovskis. Tomēr, sasummējot visus izdevumus, kas rodas gada laikā, kā arī patērēto laiku, kas jāvelta kucēna apmācībai, šī summa nebūt vairs nešķiet tik liela. Savukārt saimniekam tā ir iespēja izvairīties no kļūdām, ko nespeciālists pieļauj, apmācot suni. Vēlāk, kad nepareizi audzināts suns paaugas, šādas kļūdas dažkārt vairs nav labojamas. “Pusotra gada vecs apmācīts suns maksā no 5 līdz 50 tūkstošiem dolāru,” piebilst kinologs.
Par Reksi J. Pavlovskis teic, ka audzēknis, uzvarot sacensībās, viņam izdarījis patīkamu pārsteigumu, jo viņš neesot cerējis ar tik jaunu suni iegūt augstāko godalgu. Dalība sacensībās kucēna apmācības procesā ir ļoti noderīga, tā kinologam palīdz novērtēt suņa rīcību neierastās situācijās.
Kad J. Pavlovskis apmāca Reksi, saimnieka rīcībai rūpīgi seko trīs gadus vecā vācu aitu sugas kucīte Debora. “Viņa man palīdz. Rāda Reksim, kā pareizi veikt šķēršļus,” stāsta kinologs. Debora bijusi tā, kas jaunajam iemītniekam ierādījusi, cik atvēsinoši ir peldēties pie mājas izraktajā dīķī.
