Jau esošajām piecām Smiltenes sadraudzības pilsētām —Villihai (Vācija), Vīzenbahai (Vācija), Nakskovai (Dānija), Pinkarai (Itālija) un Pisekai (Čehija) — piepulcējusies Pustomitu pilsēta Ukrainā.
Jau esošajām piecām Smiltenes sadraudzības pilsētām —Villihai (Vācija), Vīzenbahai (Vācija), Nakskovai (Dānija), Pinkarai (Itālija) un Pisekai (Čehija) — piepulcējusies Pustomitu pilsēta Ukrainā.
Smiltenes un Pustomitu pašvaldību vadītāji šomēnes Ukrainā parakstīja oficiālu sadraudzības deklarāciju.
Dokuments paredz divus galvenos sadarbības virzienus. Pirmkārt, abas pilsētas vienojas attīstīt un uzturēt informācijas apmaiņu starp pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem un struktūrvienībām, piemēram, pilsētas attīstības nodaļu, skolām, bērnudārziem, un, otrkārt, veicināt iedzīvotāju un apvienību, it īpaši jauniešu, tikšanās.
Sadarbības galvenie iniciatori ir ukraiņi.
Pilsētas izraugās Ukrainas vēstnieks
Pustomitus un Smilteni šķir 1100 kilometru. Pustomiti atrodas Rietumukrainā 10 kilometru attālumā no Ļvovas. Ļvova ir galvenais Rietumukrainas ekonomiskais, politiskais un kultūras centrs, kur dzīvo arī latviešu diasporas pārstāvji.
No 19. līdz 23. jūlijam Ukrainā oficiālā vizītē pēc Ukrainas Augstākās Radas kancelejas vadītāja ielūguma uzturējās Latvijas delegācija: Saeimas deputāts Alberts Krūmiņš (viņš Saeimā atbildīgs par sakaru stiprināšanu ar Ukrainu), Latvijas vēstnieks Ukrainā Andris Vilcāns, uzņēmējs ar astoņus gadus ilgu darba pieredzi Ukrainā, biznesa konsultants Aigars Briedis, Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis un Cēsu pilsētas domes deputāts Raitis Sijāts. Pašvaldību pārstāvjus delegācijā iekļāva, lai risinātu sadarbības jautājumus starp Ukrainas un Latvijas pilsētām.
“Mūsu vizītei bija divi mērķi — atvērt Ļvovā Latvijas goda konsulātu un nodibināt sadarbības kontaktus ar Ukrainas pilsētiņām Ļvovas tuvumā,” stāsta A. Mežulis. “Interesanti tas, ka sadarbības pilsētas mums piemeklēja Ukrainas vēstnieks Latvijā, vadoties pēc informācijas, kāda viņam ir par Smilteni un Cēsīm. Pustomiti ir salīdzinoši jauna pilsēta, kas strauji attīstās un izrāda lielu interesi par biznesa un citiem sadarbības projektiem. Cēsu sadraudzības pilsētā Žovkvā ir daudz vēsturisku celtņu, un tas atbilst Cēsīm.”
No Ukrainas Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs atvedis Pustomitu ģerboņa kopiju un sadraudzības deklarācijas tekstus latviešu un ukraiņu valodā. Tos ierāmēs un pieliks pie sienas savā kabinetā.
Sadraudzības deklarācijā teikts, ka “abu tautu kultūra un vēsture ir cieši saistīta ar vienotas Eiropas veidošanos. Līdz ar šīs sadraudzības oficiālu noslēgšanu abas kopienas vēlas ar savu kultūrvēsturisko mantojumu dot svarīgu ieguldījumu savstarpējo attiecību veidošanā”.
Ukraiņi gatavi sadarboties tūlīt
“Tik lielu sirsnību un pretimnākšanu no cilvēkiem sen nebiju jutis,” par vizīti Ukrainā A. Mežulis ir ļoti gandarīts.
Smiltenei ir daudz sadarbības pilsētu Rietumeiropā, un ar visām esot labi kontakti. Taču tādu ieinteresētību sadarboties ar Latviju, kāda šobrīd vērojama Ukrainā, viņš citur nav vērojis.
“Visās oficiālajās runās ukraiņi uzsvēra, ka Latvija viņiem ir paraugs, kā iegūt neatkarību, un arī tāpēc, ka mēs jau esam Eiropas Savienībā, bet viņiem šis ceļš vēl ejams,” stāsta Smiltenes pilsētas pašvaldības vadītājs. “Ukraiņi ļoti grib sadarboties, vēlas, lai mēs konsultētu, kā rakstīt projektus, pretendējot uz Eiropas Savienības fondu naudu, jo viņiem šajā jomā nav pieredzes. Man tas atgādina deviņdesmito gadu sākumu, kad arī es meklēju pirmās sadarbības pilsētas Eiropā, devos ar saviem piedāvājumiem, bet viņi skatījās — varbūt jā, varbūt nē. Šobrīd lomas ir mainījušās. Ukraiņi ir gatavi sadarboties tūlīt un jebkurā jomā — kultūrā, izglītībā, sportā, biznesā. Tiklīdz parakstījām sadraudzības līgumu ar Pustomitiem, pilsētas vadība tūlīt aicināja — “varbūt jums ir laiks, varbūt mēs varētu apsēsties un sīkāk parunāt par projektiem”. Piemēram, futbola komandas Ukrainā ir gandrīz katrā pilsētā, katrā ciematā. Ukraiņi uzreiz ir gatavi runāt par draudzības spēlēm jau konkrētos meistarības līmeņos un vecuma grupās. Jau šoruden viņi labprāt uzņemtu mūsu pašdarbības kolektīvus.”
A. Mežulis uzskata, ka Smiltenei un Pustomitu pilsētai paveras lielas sadarbības iespējas. Viņš šoruden uz Smilteni uzaicinās ukraiņu pilsētas vadību oficiālā vizītē, lai runātu par konkrētiem sadarbības aspektiem. Uz Smilteni vēloties atbraukt arī Latvijas goda konsuls Ļvovā, vietējais uzņēmējs Vladimirs Garcula.
Salīdzinoši lēta pārtika, degviela un alkohols
“Kā cilvēki dzīvo Ukrainā? Tas varbūt nav labākais piemērs, taču, lai spriestu par dzīves līmeni, skatos, cik maksā divas lietas — alkohols un degviela,” saka A. Mežulis.
Ja pudele Ukrainas degvīna Latvijas veikalos maksā aptuveni četrus latus, tad Ukrainā šņabi varot nopirkt par 70 santīmiem, pārrēķinot mūsu naudā. Cenas starpību viņš skaidro ar akcīzes nodokli.
Degviela Ukrainā esot aptuveni uz pusi lētāka nekā Latvijā. Pa ceļiem braukā daudz volgu, moskviču, zaporožecu, žiguļu. Toties ukraiņu biznesa un politikas elite sev iegādājusies lepnas ārzemju mašīnas.
“Arī pārtika Ukrainā ir aptuveni divreiz lētāka, turklāt, manuprāt, tā ir kvalitatīvāka — dabīgāka un bez konservantiem,” stāsta Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs. “Gaļa garšo pēc gaļas, dārzeņi — pēc dārzeņiem. Ceļu malās tantiņas spaiņos pārdod tomātus, gurķus, saldos ķiršus. Svara nav. Mērvienība ir spainis vai pusspainis. Ēdām arī kolosālu Ukrainas speķi ar ķiploku aromātu. Ukraiņu borščs vispār ir superēdiens.”
Ukraiņi esot ieinteresēti uzņemošā tūrisma attīstībā. Ļvova atrodas tuvu skaistajiem Karpatu kalniem. Latvijas delegācija aizvesta uz Truskovecas pilsētu, kuras tuvumā zemes virsū izplūst ārstnieciskie avoti. Avotu ūdens ir silts, ar naftas piegaršu. Dzert to drīkst tikai ierobežotā daudzumā. “Truskovecā atrodas pasaulē slavena klīnika, kur ārstē no bērnu cerebrālās triekas. Nezinātājs pat nevar pateikt, ka tā ir ārstnieciska iestāde. Slimnīca izskatās pēc pieczvaigžņu viesnīcas. Uz turieni brauc ārstēties pacienti no Amerikas, Izraēlas, Eiropas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Arābi pat grasās Truskovecā sev celt pieczvaigžņu viesnīcu,” stāsta A. Mežulis.
