Pagājušajā nedēļā redakcijā divas reizes pēc palīdzības vērsās valcēniete Sarmīte Līce, kurai augšējā stāvā dzīvojošie kaimiņi virtuvē un koridorā ir sabojājuši griestus, tos appludinot ar ūdeni.
Pagājušajā nedēļā redakcijā divas reizes pēc palīdzības vērsās valcēniete Sarmīte Līce, kurai augšējā stāvā dzīvojošie kaimiņi virtuvē un koridorā ir sabojājuši griestus, tos appludinot ar ūdeni.
Augšstāva iedzīvotāju Agritas Strazdiņas un Visvalža Dārziņa dzīvoklī bija sabojājies ūdenskrāns, bet dzīvokļa saimnieki par to nelikās ne zinis, turklāt neielaida iekšā arī pilsētas avārijas dienesta darbiniekus, kurus bija izsaukusi S. Līce. Viņa pēc palīdzības vērsās arī Valkas domē.
“Kad gribu kaimiņiem pateikt, lai novērš ūdens tecēšanu, viņi mani neielaiž vai satiekot neko nesaka. Zem mitrajiem griestiem uz grīdas esmu palikusi vanniņu, lai pilošais ūdens to nesabojā. Tas nozīmē, ka no mājas nedrīkstu iziet, jo vanniņa diezgan ātri piepildās un ūdens jāizlej. Visādi esmu centusies viņiem iestāstīt, ka avārija jānovērš, bet velti,” saka S. Līce.
Piektdien A. Strazdiņu un V. Dārziņu neizdevās satikt arī Valkas domes izpilddirektoram Modrim Miķelsonam, kuram S. Līce izstāstīja notikušo. M. Miķelsons par to paziņoja policijai. Tās darbiniekiem izdevās iekļūt minētajā dzīvoklī, un vēlāk atbraukušie avārijas dienesta darbinieki bojājumu novērsa. Tomēr no ūdens tecēšanas S. Līcei ir sabojāti griesti un daļa sienas starp virtuvi un koridoru. Arī “Ziemeļlatvijai” neizdevās satikt augšstāva kaimiņus, lai noskaidrotu, kā viņi domā S. Līcei kompensēt zaudējumus. “Viņi nekur nestrādā. Lai pašvaldība viņus iekārto kaut vai sabiedriskajos darbos, bet es arī neesmu nekāda bagātniece, lai par savu naudu veiktu remontu,” saka S. Līce. Viņa piebilst, ka tas nav vienīgais gadījums, kad kaimiņu dēļ viņai radušies zaudējumi. “Sākumā neko neteicu, jo negribu ķildoties, bet cik tad ilgi var izturēt?! Vai man vienmēr par visu jāmaksā?” retoriski vaicā S. Līce.
Viņa uzskata, ka tā ir ļoti slikta situācija, kad nevar sadzīvot ar kaimiņiem, kuru nepareizas rīcības dēļ citiem rodas kaitējums. “Nezinu, ko darīt un cik ilgi tā var turpināties. Rakstīšu iesniegumu domes vadībai. Varbūt tā izlems, kā šo problēmu atrisināt,” spriež S. Līce.
M. Miķelsons skaidro, ka ir domes izstrādāti noteikumi par dzīvojamo namu apsaimniekošanu, kuru neievērošanas gadījumā pašvaldība vainīgajiem var uzlikt administratīvo sodu. “Pēc mana vērtējuma, minētais gadījums ir administratīvi sodāms, jo nav pieļaujams, ka cilvēks, kura dzīvoklī notikusi avārija, neko nedara, lai to novērstu. Tomēr jāatzīst, ka ne vienmēr soda uzlikšanai ir rezultāti. Piemēram, šajā gadījumā es pat nezinu, kā pašvaldība no vainīgajiem iekasēs soda naudu, jo viņi nekur nestrādā. Pakonsultēšos pie sociālo dienestu speciālistiem, kā mums rīkoties,” saka M. Miķelsons.
Pašlaik avārija ir novērsta, bet S. Līce nezina, kas atkal tuvākajā nākotnē var notikt, jo situācija apliecina, ka daudzdzīvokļu mājās īrnieki juridiski pret bezatbildīgiem kaimiņiem ir bezspēcīgi. Iekārtojoties jaunā dzīvoklī, atliek vienīgi cerēt, ka kaimiņi būs labi un ar viņiem varēs saprasties.
