Klāt augusts. Jūlijā tauta vairāk bija aizņemta ar dziedāšanu, dejošanu un dažādu pilsētas svētku rīkošanu, bet nu, kad dažādu izpriecu un izklaižu bums pierimis, katra ikdienā arvien vairāk ielaužas domas par nākotni.
Klāt augusts. Jūlijā tauta vairāk bija aizņemta ar dziedāšanu, dejošanu un dažādu pilsētas svētku rīkošanu, bet nu, kad dažādu izpriecu un izklaižu bums pierimis, katra ikdienā arvien vairāk ielaužas domas par nākotni, kas straujās inflācijas dēļ nav nekādas gaišās.
Kamēr dzīves dārdzību uz savas ādas sāpīgi izjuta vienīgi tā saucamie mazie cilvēki jeb reņģu ēdāji, valsts vadība īpaši neuztraucās, tikai ik pēc laika gudri parunāja, ka cenu kāpums ir likumsakarīgs process, jo jāpietuvinās Eiropas cenām. Tagad, pēc dažu ekspertu un lielāko valsts laikrakstu ekonomisko komentētāju teiktā, Latvijā lielākajai preču daļai cenas Eiropas Savienības tarifus ir sasniegušas, tomēr inflācija turpinās. Nesen internetā varēja lasīt informāciju, ka Latvijā degviela maksā pat vairāk nekā dažās attīstītajās Rietumvalstīs.
Sekas tam ilgi nebija jāgaida. Nu preču cenas strupceļā iedzinušas ne vien lielāko strādājošo daļu un pensionārus, bet arī nozīmīgas valsts jomas. Valdība beidzot it kā ir pamodusies, bet konkrētas rīcības situācijas uzlabošanai vēl nav. Degvielas parādu dēļ glābšanas darbus samazinājis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Ugunsdzēsēji degvielas tirgotājiem palikuši parādā 140000 latu. Tagad VUGD darbinieki palīgā steigsies vienīgi tad, ja būs apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. Pirms dažiem gadiem Valsts policijai bija vēl lielāki parādi par patērēto degvielu — tie sasniedza pusmiljonu latu. Šo parādu policija ilgi maksāja, bet nav garantijas, ka, turpinoties benzīna cenu kāpumam, parādu saistības neradīsies no jauna. Savukārt slimnīcās strādājošie ārsti sūdzas par medikamentu sadārdzināšanos, jo ārstniecības iestādes tos vairs nevar nopirkt pietiekamā daudzumā.
Tāda situācija, kad cenu un iedzīvotājiem izmaksāto algu starpība vairs nav izskaidrojama ar veselo saprātu, rada krīzi, bet tā var būt ļoti dažāda — ar nemieriem, pat anarhiju, rutīnu un vienaldzību. Daudz kas atkarīgs no tautas mentalitātes. Kā rāda Latvijā iepriekšējo gadu politiskās norises, mūsu valsts pilsoņi uz valsts varas vienaldzību atbild ar to pašu un nereti Saeimas vēlēšanās nobalso “ar kājām”, tas ir, par radikāliem un populistiskiem grupējumiem, kuriem par valsts vadību ir vēl mazāka saprašana nekā no parlamenta izsvilptajiem. Tas nozīmē, ka valsts attīstība var apstāties.
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā stipri lija. Vairāki iedzīvotāji, jūtot applūšanas draudus mājvietām, zvanīja ugunsdzēsējiem, bet saņēma atteikumu jau minētā taupības režīma dēļ. Stiprs lietus vēl nav postoša dabas stihija, bet grūti iedomāties, kas notiktu, ja tuvākajā laikā Latvijai pārveltos pāri tikpat stipra vētra kā janvārī. Iespējams, saimnieciskā dzīve apstātos uz pailgu laiku.
Jāšaubās gan, vai tādas lietas nomāc varasvīru prātus, jo tiem mīļāka tēma ir seksuālo minoritāšu jautājumu apspriešana.
Vēl pārlieku strauja inflācija, kurai tempu paātrina monopolu tieksme izmantot situāciju un iedzīvoties bagātībā, veicina noziedzības palielināšanos. Proti, amatpersonas, kurām ir iespējas iedzīvoties uz citu rēķina, negrib samierināties ar situāciju, kad dārdzības dēļ tām dzīve kļūst pieticīgāka. To apliecina nesen atklātās vairāku tiesu izpildītāju noziedzīgās darbības. Savukārt sabiedrības apakšslāņos uzplaukst zādzības. Ja vēl valstij svarīgi dienesti, kuri sargā likumus un sniedz palīdzību nelaimes gadījumos, zaudē mobilitāti, tad līdz anarhijai un kraham vairs nav tālu.
Pagaidām valdība uz sabiedrības jautājumu — ko tā darīs? — atbild vienīgi ar to, ka topot plāns inflācijas samazināšanai, tikai par to vēl pāragri atklāti runāt. Tāda noslēpumainība rada bažas, ka mistiskais plāns var būt tikpat neefektīvs kā savulaik plaši izreklamētā nabadzības apkarošanas programma.
