Pērnā džempera ceļojums: kas notiek ar šķirošanas konteineros ieliktajiem tekstilizstrādājumiem?

Jauns apģērbs sagādā daudz prieka, bet par to, kas notiek ar lieko, to izmetot atkritumos vai šķirošanas konteinerā, vairums cilvēku galvu īpaši nelauza. Kāpēc tomēr ieteicams šķirot tekstilu, un kas ar to notiek tālāk? “Latvijas Zaļais punkts” ļauj ieskatīties no modes izgājušā džempera piedzīvojumos kopš brīža, kad nolemjat no tā šķirties.

Atkritums vai vienkārši nederīga lieta?

Nekas nav tik mainīgs kā mode. Tas, kas bija aktuāls vēl pirms diviem gadiem, šķiet morāli novecojis šodien un aizmirsts guļ skapja dziļākajās dzīlēs vai vienkārši tiek izmests atkritumos. Tomēr itin bieži tie nebūt nav atkritumi, un daudz gudrāka alternatīva būtu šo lietu nodošana kādā no vairāk nekā 130 speciālajiem tekstila šķirošanas konteineriem Latvijā, lai pēc sašķirošanas labos un kvalitatīvos izstrādājumus nodotu tālāk labdarības organizācijām. Šādi konteineri pieejami Rīgā, Pierīgas pašvaldībās, Daugavpilī, daudzviet Kurzemē un Vidzemē, un citos reģionos.

Diemžēl organizācijas, kas vāc ziedojumus labdarībai, arī no Ukrainā notiekošā kara bēgošajiem cilvēkiem, nereti ziedojumos patiešām saņem atkritumus, nevis valkājamus apģērbus un apavus. Piemēram, labdarības biedrība “Tavi draugi” kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā no iedzīvotājiem saņēmusi aptuveni 6 tonnas atbalsta preču, tostarp tekstilizstrādājumus, bet no visa ziedotā apjoma 2,5 tonnas nācies nogādāt atkritumu poligonā. Kopumā atkritumu poligonos nonāk milzīgs daudzums tekstilizstrādājumu, veidojot 3–5% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma.

Nododot nevajadzīgās lietas tekstila šķirošanas konteineros, šīs lietas iegūst iespēju dzīvot otro dzīvi un nonākt pie kāda, kam tās lieti noderēs par spīti no modes izgājušai krāsai, vai arī kļūst par noderīgu izejvielu citu preču ražošanai, tā ietaupot dabas resursus un mazinot vides piesārņojumu.

Kas notiek ar veco džemperi pēc nodošanas konteinerā?

Vispirms iedzīvotāju nodotie tekstilizstrādājumi no speciālajiem konteineriem nonāk SIA “Eco Baltia vide” šķirošanas filiālē Tukumā, kur tiek sašķiroti atkārtoti izmantojamos un atkārtoti neizmantojamos. Šķirojot lietoto apģērbu, tiek ņemta vērā tā kvalitāte, nolietojums, materiāla šķiedra un citi kritēriji. Labas kvalitātes tekstilizstrādājumi tiek eksportēti uz pasaules attīstības valstīm atkārtotai valkāšanai vai nodoti labdarībai. Patlaban šis apjoms veido aptuveni 72% no kopējā sašķirotā tekstila daudzuma. Otrreizējai lietošanai nederīgi tekstilizstrādājumi tiek pēc iespējas virzīti pārstrādei, taču tas, kas vairs nav derīgs, nonāk atkritumu poligonā: vidēji 7% nonāk pārstrādē, savukārt 21% ir tekstilatkritumi, kas diemžēl atkārtotā apritē nav derīgi.

Kā skaidro SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Pārstrādei galvenokārt derīgi no dabiskām izejvielām ražoti tekstilizstrādājumi – dažādi adījumi, dūnu segas un spilveni, kokvilnas izstrādājumi, kas var tikt izmantoti, piemēram, kā mēbeļu pildījums vai no tiem tikt ražotas industriālās lupatas un citas preces. Visticamāk, džemperis, kas vēl ir pietiekoši labi saglabājies, taču jums kļuvis lieks, nonāks gādīgās rokās un sildīs citu īpašnieku, savukārt, ja tas tiešām ir vecs un padilis, varētu sākt jaunu dzīves ciklu un kļūt par noderīgu izejvielu jaunu preču ražošanai. Diemžēl jāteic, ka daudzu tekstiliju un modes aksesuāru komplicētā sastāva dēļ otrreizējā pārstrādei ir ļoti apgrūtināta vai pat neiespējama.”

Kopš 2019. gada, kad “Latvijas Zaļais punkts” kopā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Eco Baltia vide” uzsāka tekstila šķirošanas pilotprojektu, Latvijā būtiski sarucis atkritumu poligonā nododamais iedzīvotāju sašķirotā tekstila apjoms: ja 2020. gada sākumā tie bija vēl aptuveni 40%, tad 2021. gada beigās – vairs tikai ap 20%.

“Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka līdz ar jauno šķirošanas sistēmu izdevies atrast risinājumus, kā tekstilam pēc iespējas vairāk nonākt atkārtotā apritē. Tāpat palielinājusies iedzīvotāju izpratne par to, kas ir derīgs materiāls otrajai dzīvei, kā rezultātā uzlabojusies arī šķirošanas kvalitāte. Trīs gadu laikā ir panākta visaptveroša sabiedrības iesaiste jaunā atkritumu dalītās vākšanas virzienā, kā arī izveidota atbilstoša infrastruktūra ar plaši pieejamu konteineru tīklu. Un šobrīd varam droši teikt, ka nu jau četri nevajadzīgie džemperi no pieciem un daudz citu izstrādājumu atrod savu vietu atkārtotā apritē,” skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Kā pareizi šķirot tekstilizstrādājumus?

Lai apģērbam tiktu dota otrā iespēja, tam ir jānonāk tekstīliju savākšanas punktos jeb tekstila šķirošanas konteineros. Tajos iedzīvotāji tiek aicināti ievietot:

• nevajadzīgos apavus,
• apģērbu,
• aizkarus,
• gultasveļu,
• dvieļus,
• citus tekstilizstrādājumus.

Lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus, konteineros nedrīkst izmest:

• tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos,
• tekstila izstrādājumus, kas bijuši saskarsmē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā u.c.),
• slapju vai netīru apģērbu,
• Gumijas zābakus,
• citus tekstilatkritumus.

Lai atvieglotu apģērba, apavu un citu tekstilizstrādājumu ziedojumu vākšanu Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī veicinātu tekstila šķirošanu Latvijā, vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide”, “Latvijas Zaļais punkts”, “Rimi Latvia” un labdarības biedrība “Tavi draugi” uzsākuši kampaņu “Atver sirdi, atver skapi!”. Tās ietvaros Latvijas sabiedrība aicināta pārskatīt savu skapju saturu un apnikušo vai nederīgo apģērbu, apavus un mājas tekstilu ziedot, nododot tuvākajā tekstila šķirošanas konteinerā. Kā liecina labdarības organizāciju apkopotie dati, šobrīd visvairāk nepieciešami sporta tērpi, 36.–44. izmēra sieviešu apavi un vīriešu vasaras apavi.

Informāciju sagatavoja: Pēteris Rezņikovs, “Deep White” projektu asistents