Nesēsim naida sēklu!

Šajās dienās izlasīju ziņu, ka Latvijas pašvaldībās katastrofāli trūkst dzīvokļu, kuros izmitināt Ukrainas kara bēgļus. Tā esot arī finansiāli stabilajā un ekonomiski dinamiskajā kaimiņpilsētā Valmierā, kaut novadā ir mazpilsēta Seda, kurā ir brīvi pat ap 100 pašvaldības dzīvokļu. Pašlaik jau noritot remontdarbi, lai pirmos dzīvokļus varētu piedāvāt bēgļiem. Vienīgā problēma – Sedā darba piedāvājuma gan nav.

Intereses pēc ieskatījos sociālo tīklu lietotāju komentāros. Vai manu dieniņ, labāk nebūtu to darījusi. Mēģinu izprast, kāpēc pār nabaga bēgļu galvām līst negāciju un pat naida lietus. Visvairāk pārmetumu ir par to, ka pašiem Latvijas iedzīvotājiem trūkst ne tikai pienācīgi atalgotu darba vietu, bet arī pašvaldības piešķirtu dzīvokļu. Lai pie tāda tiktu, gadiem jāstāv dzīvokļu rindā un tad vēl nav garantijas, ka mājokli piešķirs. Bēgļiem no Ukrainas tiek pārmests, ka viņiem ir iespēja bez maksas apmeklēt kultūras pasākumus, trīs reizes dienā saņemt bezmaksas ēdināšanu un vēl par citām it kā priekšrocībām.

Skaudēji piemirst būtiskāko, ka šie cilvēki bija spiesti pamest savu māju, darbu, visu, lai glābtu dzīvību. Skaudēji aizmirst, ka, ja Ukraina padotos bez kara un bēgļu te nebūtu, kara šausmas varētu piedzīvot mūsu zemē.

Piekrītu, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ar pamatotām raizēm gaida rudeni, jo nepārtraukti tiek ziņots par apkures un pārtikas  cenu straujo kāpumu. Taču vai pie tā ir vainīgi Ukrainas kara bēgļi? Par to der aizdomāties ikreiz, kad gribas vērt muti vaļā un izteikt nepamatotus apvainojumus bēgļu virzienā. Pārmetumiem būtu jāvirzās kara uzsācējas – Krievijas – virzienā, kura atbildīga par pasaules ekonomikas sagraušanu.

Jā, esmu ar visu sirdi un dvēseli par šo cilvēku aizstāvību, atbalsta un palīdzības sniegšanu. Mums – Valkas novadā dzīvojošajiem – ir paveicies, jo te apmetušies inteliģenti, gudri, strādīgi, laipni un pateicīgi kara bēgļi. Zinu, ka daudzi jaunie ukraiņu puiši, kuri mācās Valkas ģimnāzijā un ar atdevi trenējas un spēlē “VEF Basketbola akadēmijas Valkā” komandā, ar iedzīvotāju ziedotajiem velosipēdiem dodas pelnīt naudu uz vietējo kokapstrādes uzņēmumu. Pārmetumi par to, ka bēgļi tikai gaida pabalstus, bet nemaz nedomā par algota darba atrašanu, nav stāsts par mūsu novadā dzīvojošajiem.

Vairākkārt sarunās ar kara bēgļiem viņi vispirms velta siltus vārdus Latvijas tautai par sniegto finansiālo un emocionālo atbalstu, atzīstot, ka paši nezina, vai spētu tik nesavtīgi rīkoties attiecībā uz latviešiem, ja mums vajadzētu ar to, kas mugurā, bēgt no savām mājām. Ļoti godīga un cilvēciska atzīšanās, un Dievs lai mūs sargā, lai tas nenotiktu.

Tuvojas vasaras saulgriežu un pilnbrieda laiks. Baudīsim to, smelsimies spēku un centīsimies nesēt naida un nesaprašanās sēklu.