Pagājušajā gadā Latvija no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem ieguva atbalstu latvāņu apkarošanai, bet pieteikšanās uz to bija nenozīmīga.
Pagājušajā gadā Latvija no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem ieguva atbalstu latvāņu apkarošanai, bet pieteikšanās uz to bija nenozīmīga.
“Lauksaimnieki varēja pretendēt uz ES atbalstu aktivitātes “Invazīvo augu apkarošana un aizaugušās neizmantotās lauksaimniecības zemes attīrīšana no krūmājiem un invazīvajām nezālēm” ietvaros. Diemžēl atbalstam pieteicās tikai divi pretendenti, tāpēc atlikušos līdzekļus piesaistīja citām, pieprasītākām programmām,” “Ziemeļlatviju” informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.
Zemkopības ministrija apzināja un izstrādāja metodiskos norādījumus latvāņu izplatības ierobežošanai. Atbilstoši savām iespējām zemnieki varēja izvēlēties sev piemērotāko metodi. Lauksaimnieki šobrīd saņem arī vairākus ES atbalsta maksājumus, piemēram, tiešos platībmaksājumus un atbalstu mazāk labvēlīgiem reģioniem, ko iespējams izmantot apsaimniekojamo zemju sakopšanai, tai skaitā arī latvāņu iznīdēšanai.
“Lauksaimnieki paši var darīt pietiekami daudz savas zemes aizsargāšanā no latvāņiem, gan izmantojot ministrijas izstrādātos ieteikumus, gan ES līdzekļus, gan savu pieredzi,” uzskata Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, aicinot zemniekus vēlreiz pārdomāt visas iespējas, kā cīnīties ar latvāņiem. Kā atzīst speciālisti, lauksaimniecības zemēs, kas tiek regulāri apstrādātas, latvāņu izplatība ir pierimusi. Tomēr problēma joprojām pastāv ceļmalās, grāvmalās, upju krastos un citās lauksaimnieciski neapstrādājamās teritorijās, kuras visbiežāk nav zemnieku īpašumā. Atbalsts latvāņu apkarošanai Lauku attīstības plāna pasākuma “Agrovide” ietvaros būs pieejams no 2007. gada.
