Smiltenes tirdzniecības skola, reālskola, valsts vidusskola, valsts ģimnāzija, strādnieku vakara vidusskola, vidusskola, ģimnāzija…Skola balto bērzu paēnā, ar savu auru un gaismu, un vēsturi, ko raksta un iezīmē skolēni, skolotāji un skolas tehniskie darbinieki, absolventi, skolas ēkas un vide, un tradīcijas.Un tagad jau top 100. lapa biezajā vēstures grāmatā, ko tik daudzi varētu nosaukt „Mana skola, mana dzīve, mana laime”.Skolas ēkas – dzeltenais, majestātiskais, koku ieskautais vecais korpuss, baltais jaunais korpuss un moderni zilais valodu korpuss, mājīgā sporta zāle – tie sadzīvo un iedvesmo, un uzrunā ikvienu, tie rada skolas sajūtu. Tradīcijas visa gada garumā – no 1. septembra zvana uz mācību stundu līdz izlaiduma valsim, ar Ziemassvētku brīnumu acīs un darba rezultātu izvērtējumu, ar kora dziesmām – tās cieši savijas ar skolas ēkām un dzīvo cilvēkos.Skola mainās, bet vērtības, ko tā dod, paliek. Tās paliek absolventu, draugu un visu cilvēku, kas saistīti ar skolu, prātos un sirdī.Aicinu jūs iesaistīties Smiltenes ģimnāzijas 100 gadu jubilejas cikla pasākumos un būt kopā 30. maijā skolas jubilejas svinībās!Velga Mālkalne, Smiltenes ģimnāzijas direktore
Smiltenes ģimnāzijas vēsturei pieder arī skolas ēkas
Jānis Stepītis (Smiltenes ģimnāzijas 11.c klase) Jau otro gadu Smiltenes ģimnāzijas skolēni piedalās projektos un veic pētnieciskos darbus, kas saistīti ar skolas 100 jubileju.Izvēlējos sīkāk izpētīt skolas ēku vēsturi, sākot no 1909. gada līdz pat mūsdienām.Aptaujas rezultātā noskaidroju, ka vairākums skolas biedru slikti pārzina mūsu skolas ēku vēsturi, lai gan ir izdota Ingas Savickas grāmata „Smiltenes ģimnāzijai 90” un Jura Zušmaņa „Smiltene. Laiki un Likteņi”, kurās diezgan sīki ir aprakstīta arī skolas vēsture. Par manu galveno informācijas avotu kļuva tieši šī literatūra, kā arī personīgie pētījumi un novērojumi.Par Smiltenes ģimnāzijas sākumu uzskatāms 1909. gada 24. augusts, kad pilsētas centrā, tagadējās Raiņa un Atmodas ielas stūrī, firsta Līvena skolas vajadzībām nodotā ēkā tika atvērta Smiltenes tirdzniecības skola. Skolas adrese toreiz bija Zaķu iela nr. 2. Ēka bija divstāvu koka būve, paredzēta privātdzīvoklim, vēlāk piemērota skolas vajadzībām. Ēkā bija astoņas telpas – zāle, bibliotēka, skolotāju istaba, mācību līdzekļu un kancelejas istabas, kā arī dzīvoklis skolas vadītājam. Skolas vajadzībām vēl tika īrētas telpas divām klasēm arī Zaķu ielā nr. 1.Skolai bija divas ieejas. Pagalma puses ieeja bija koridors. Tam blakus skolas ēkas izvirzījumā atradās klases telpas, koridora galā kāpnes uz zēnu garderobēm, sānos durvis uz bibliotēku un klasēm. No ielas puses ieeja bija caur slēgtu, stiklotu verandu. Aiz tās atradās skolas zāle, kas ziemā bija vēsa un parasti patumša.1919. gadā uz tirdzniecības skolas pamata izveidoja reālskolu. Vēlāk tā kļuva par Smiltenes vidusskolu, bet 1928. gadā valsts vidusskolu pārdēvēja par Smiltenes Valsts ģimnāziju. Skola telpās Zaķu ielā atradās līdz 1944. gadam, kad Otrā pasaules kara laikā ugunsgrēkā 22. septembrī kopā ar daudzām citām pilsētas centra ēkām nodega.Pēc kara skola sāka darboties agrākās sešgadīgās pamatskolas telpās – tagadējais skolas vecais korpuss – ēkā, kas celta 1937. gadā.1951. gadā septiņgadīgo pamatskolu apvienoja ar vidusskolu un skola ieguva nosaukumu Smiltenes vidusskola. Pamatskola, vēlāk vidusskola celta pēc arhitekta Indriķa Blakenburga projekta. Ēkai ir klasiski simetriska apjoma kompozīcija, kas precīzi atspoguļo iekšējo telpisko struktūru. Apdarei raksturīga solīda atturība, augsta detaļu kultūra. Arhitektūra ir balstīta uz neoklasicisma elementiem.Šobrīd vēsturiskajā skolas ēkā atrodas astoņi mācību kabineti, direktores kabinets, skolotāju istaba, metodiskais kabinets un ēdnīca. Neskatoties uz ēkas cienījamo vecumu, telpas ir siltas un mājīgasNo 1944. gada mācības notika trijās maiņās, lielā šaurībā, tāpēc tika plānota jauna korpusa piebūve.Vairākus gadus tika vesti materiāli jaunās piebūves būvniecībai un izvietoti skolas dārzā, bet celtniecība kavējās, jo trūka līdzekļu celtniecības darbu veikšanai. To laiku skolēni, tagadējie absolventi, atceras, ka jaunais korpuss tika celts apmēram trīs līdz četrus gadus no 60. gadu beigām līdz 1973. gadam. Būvlaukumā bija aizliegts uzturēties, bet bērniem, protams, vajadzēja visu izpētīt. Vainīgajiem sekoja nopietnas pārrunas pie direktora. Kad sāka darboties „jaunais korpuss”, skola no klašu sistēmas pārgāja uz kabinetu sistēmu, kad skolēns pēc katras stundas iet uz citu kabinetu, kas iekārtots atbilstoši savam priekšmetam.Būve ir trīsstāvu ķieģeļu celtne, kas projektēta speciāli skolas vajadzībām. Uz dienvidaustrumu pusi atrodas klašu telpas ar vidēji trīs līdz četriem logiem katrā kabinetā. Pretī klašu telpām atrodas gari koridori. Pirms vairākiem gadiem tika siltināti logi un nomainīts jumts. Kabinetos jaunajā korpusā katra klase un skolotāji ir padomājuši par mājīgu iekārtojumu. Eiropas Savienības atbalstīta projekta ietvaros ir modernizēti fizikas, ķīmijas, bioloģijas kabineti un laboratorijas. Vienā vēstures kabinetā izvietota plaša vēstures mantojuma ekspozīcija, bet otrā iekārtojums veltīts mūsu līdzdalībai ES.Pretī jaunajam korpusam uzcēla sporta halli, tā tika atklāta 1997. gada decembrī. Smilteniešiem un it īpaši skolēniem halle bija ļoti nozīmīga, jo Smiltenē tajā laikā nebija pieejama neviena tik moderna sporta zāle. Sporta hallē ietilpa sporta zāle, ģērbtuves, dušas, skolotāju kabinets un trenažieru zāle.Pagājušajā gadā tika uzcelts valodu korpuss jeb jaunā piebūve, kuras projektu izstrādāja arhitekte Anita Rumbiņa. Piebūvi atklāja 1. septembrī, atklāšanā piedalījās izglītības ministre Tatjana Koķe. Pusapļa formā celtajā piebūvē ir četri svešvalodu kabineti (divi – angļu valodai, divi – vācu valodai), psihologa kabinets un plašs vestibils, kurā strādā skolas dežurante un kurā atrodas videonovērošanas pults. Piebūvē dominē krāsas no ģimnāzijas karoga – zilā un dzeltenā. Kabineti ir aprīkoti ar projektoriem, datoriem, interneta pieslēgumu, DVD un televizoriem. Starp jauno piebūvi un veco skolas gaiteni ir bruģēts pagalms ar saglabātu lielu koku jeb zaļā klase. Valodu korpusu sāka celt 2007. gadā, pamatakmeni ielika Smiltenes mērs Ainārs Mežulis. Reizē ar pamatakmeni pamatos ievietoja arī kapsulu, kurā bija dažādi priekšmeti no skolas, gada skaitlis un citas lietas piemiņai nākamajām paaudzēm.Iepriekšējos mācību gados ģimnāzijas svešvalodu kabineti atradās Līvānu mājās, bet pēc to nodošanas izsolē skolēni mācījās pielāgotās telpās skolas ēkā, kur mācības bija diezgan apgrūtinātas, jo skolotājiem bija jādalās ar kabinetiem. Personīgi pats redzēju, kā tapa valodu korpuss. Katru dienu uz skolu gāju ar interesi, jo starpbrīžos skolēni varēja vērot, kā top piebūve, kā strādā celtnieki. Tas bija diezgan interesanti, jo tad kopā ar klases biedriem, skatoties uz piebūvi, diskutējām par visdažādākajām lietām, piemēram, par to, kā norit darbi, skatījāmies, kā liek logus, kā siltina sienas, griestus, grīdas. Domājām, kā būs tur mācīties. Ar nepacietību gaidījām brīdi, kad piebūvi pabeigs. Bet zināmā mērā mūs arī pārņēma bažas par to, vai mēs līdz 12. klasei tiksim tur mācīties, jo bija paklīdušas baumas par to, ka skolai nav naudas un, iespējams, ka celtniecības darbi apstāsies. Ja nemaldos, pat maijā, ejot uz skolu, ievēroju, ka darbi rit ļoti gausi un ir gandrīz apstājušies.Arī vasarā, kad braucu gar skolu, likās, ka tur nekas nenotiek. Bet, kad 1. septembrī devos uz skolu uzsākt jauno mācību gadu, mani patīkami pārsteidza ziņa, ka jaunā piebūve ir pabeigta. Biju ļoti priecīgs par tās praktiskumu. ◆ Pētnieciskais darbs vēsturē (darba vadītāja skolotāja Mārīte Rainbaha)
