Nepieļaut ķermeņa atdzišanu, pareizi lietot žņaugu, sala laikā no zābakiem neizliet ūdeni, ja gadījies piesmelt kājas. Tās ir tikai dažas lietas, kuras medniekiem piekodina ievērot ilggadējs ķirurgs un mednieks Vladimirs Ten.
Vladimirs Ten atzīstas, ka viņa praksē bijuši tikai pāris gadījumu, kad mednieki dabūjuši šautas brūces. Pirms vairākiem gadiem sašauts mežakuilis ar ilkni medniekam ieplēsis pamatīgu brūci augšstilbā. Pirmais darbs noteikti esot brūci pārsiet ar spiedošu pārsēju. “Un noteikti izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību,” norāda dakteris. Pirmās palīdzības aptieciņai līdzi jābūt vienmēr. Ja skartas lielākās artērijas, svarīgi pareizi uzlikt žņaugu, tāpēc šīs iemaņas noteikti katram medniekam būtu vērīgi jāapgūst pirmās palīdzības kursos. “Šautas brūces noteikti jāuztic mediķu aprūpei, jo medībās lieto masīvu munīciju, kas rada plašus audu bojājumus. Skrotis, lode vai renkuļi no muskuļiem noteikti jāņem ārā, jo tie satur svinu,” skaidro ķirurgs.V. Ten atzīmē, ka gandrīz katrās medībās kādam no dzinējiem gadās piesmelt kājas vai iegāzties ūdenī. “Tad svarīgi ir nepieļaut ķermeņa atdzišanu,” zina dakteris. “Vislabāk, ja cilvēks uzreiz var doties pārģērbt sausas drēbes. Bet, ja tas nav iespējams, sala laikā nevajadzētu izliet no zābakiem ūdeni. No ķermeņa siltuma ūdens sasilst un kādu brīdi darbojas kā termofors. Izgrieztais, bet slapjais apģērbs un zeķes cieši piekļausies kājai un var saspiest ādu, tādējādi var ātrāk iegūt apsaldējumu,” saka mediķis. Izplatīto uzskatu, ka pret apsaldēšanos vai traumas radīto šoku labākais līdzeklis būtu simt gramu alkohola, dakteris kategoriski noraida. “Noteikumi noliedz alkohola lietošanu medību laikā, un patiesībā tas paplašina asinsvadus, liekot siltumam ātrāk aizplūst no rokām un kājām. Tā vēl ātrāk var tās apsaldēt,” viņš brīdina.
