Piektdien Valmieras Drāmas teātra Apaļajā zālē notiks pirmizrāde Antona Čehova “Ķiršu dārzam” Oļģerta Krodera režijā. Šo lugu būtu interesanti redzēt tiem teātra cienītājiem, kuri skatījuši Valkas pilsētas teātra iestudējumu Aivara Ikšeļa vadībā.
Līdz šim Kroders ir iestudējis visas Čehova “lielās” lugas, dažas pat vairākkārt, un tikai “Ķiršu dārzs” līdz šim palicis ārpus režisora daiļrades. Taču nupat ir pienācis laiks arī tam. “Luga atbilst šim laikam, tas ir par mums! “Ķiršu dārzs” – tā ir pirmā absurda komēdija,” uzskata O. Kroders.Krodera iestudējums patiešām ir komēdija, kā to paredzējis Čehovs, kam pašam nemaz īsti neesot paticis Maskavas Dailes teātra pirmuzvedumu liriski bēdīgais tonis. Patiesībā situācija ir absurda: bankrota priekšā cilvēki tā vietā, lai ieklausītos saprāta balsī un meklētu risinājumu savām problēmām, atdod garāmejošiem diedelniekiem pēdējo naudu un rīko ballītes. Daiļā muižas un ķiršu dārza īpašniece Ļubova Raņevska (Ieva Puķe), tikko ieradusies no Parīzes, ilgojas atgriezties pie pamestā mīļākā, ļauj īpašumam iet postā, jo jebkura darbošanās viņai šķiet neizturami banāla. Tikmēr viņas brālis Leonīds Gajevs (Tālivaldis Lasmanis) būvē gaisa pilis, plāno glābšanas darbus – pat skaitot “pirmkārt, otrkārt…”, bet aizmirstot plānoto jau tajā pašā brīdī. Katrs no muižas iemītniekiem cenšas kaut kā sakārtot savu dzīvi, pārējos īpaši vērā neņemot. “Visi tikai muld un neko nedara, gluži kā mūsdienās, kad politiķi meklē risinājumu, nepārvaldot reālo situāciju,” režisors ir skeptisks pret izrādes aristokrātiskajiem varoņiem, un izrādē tas ir patiešām smieklīgi. Tikpat smieklīgi viņam šķiet visi tie, kas cenšas uzlēkt augstāk par savu sēžamvietu.
