***

Ir cilvēki īstie un nepareizie, Ir vajadzīgie un liekie.

Anita Anitīna
Ir cilvēki īstie un nepareizie,
Ir vajadzīgie un liekie.
Ir tādi, kam bēdu uzticēt,
Un tādi, kas blakus vien priekos.
Ir bagātie, kuriem nav it nekā,
Un nabagie dāsnām plaukstām.
Ir neglītie siltām dvēselēm
Un skaistie ar acīm aukstām.
Ir paziņas, draugi un savējie,
Ir ienaidnieki un svešie.
Ir labie, gudrie un pareizie,
Un tādi — kā dēli trešie.
Ir tādi, kas vienmēr priekšgalā,
Tiem blakus — peramie zēni.
Ir straujie un mazliet lēnīgie,
Ir apgrēcīgie un svētie.
Ir priekšnieki un ir padotie,
Blakus karaļiem — galma āksti.
Ir tādi, ko vienmēr pamana,
Un tādi, kuru, šķiet, vispār nav(a).
Ir neveiksminieki un veiksmīgie,
Ir tādi, kam dzīve smaida.
Ir tādi, ko labāk redz aizejot,
Un tādi, ko vienmēr gaida.
Ir cilvēki, kurus aprunā,
Un tādi, par kuriem klusē.
Un vēl šajā plašā pasaulē
Esi Tu.
Basīte
* * *
Visas sāpes pāriet un brūces dzīst.
Kaut likās, ka šoreiz sapnis ir īsts,
Ka vairs nevajadzēs ciest,
Bet tas izrādījās vien nepatiess mīts:
Visas sāpes pāries un brūces dzīs,
Bet sirdssāpes pāries tikai debesīs.
Kaspars Veiss
mīlestība ir kā bulta, kas naidu šķeļ
mīlestība ir kā laime, kas prieku sirdī smeļ
mīlestība ir kā dzīvība, kas sapņus vienā veļ
mīlestība ir divi cilvēki, kas kopā dzīves ceļ
mīlestība ir kā ērkšķis, kas sāpes sirdī dzeļ
mīlestība ir kā spožums, kas apkārt zeļ.