Pagājušajā nedēļā gandrīz ik dienu valsts lielākie laikraksti plaši rakstīja par homoseksuāļu gaidāmo gājienu Rīgas ielās.
Pagājušajā nedēļā gandrīz ik dienu valsts lielākie laikraksti plaši rakstīja par homoseksuāļu gaidāmo gājienu Rīgas ielās.
Lasot materiālus par Rīgas domnieku darbu, tā vien šķiet, ka pašlaik galvaspilsētas varasvīri nodarbojas tikai ar seksuālo minoritāšu jautājumu risināšanu un spriež, vai brīvība seksuālajā orientācijā ir ierobežojama vai nav. Radītā ažiotāža kā epidēmija ir strauji izpletusies arī citur — par minēto gājienu un homoseksuālismu vispār pēdējās dienās mēdz pārspriest darbavietās un ģimenēs.
Arī es neesmu varējis izvairīties šajā jautājumā no dažādu viedokļu uzklausīšanas. Naivi domāt, ka no tādas ažiotāžas ir pasargāti bērni. Brīvdienās pēc viesošanās pie draugiem mājās atgriezās meita un lūdza, lai izskaidroju, kas ir lesbisms un viendzimuma mīlestība. Pirmā doma, kas ienāca prātā, bija — tik tālu nu esam.
Neesmu no tiem, kas strikti iestājas pret kaut ko, kas pašam nav pieņemams. Mana nostāja ir: lai katrs dzīvo un dara, kā grib, bet lai ar savu dzīvesveidu netraucē un neietekmē citus. Saprotu, ka homoseksuālisms ir novirze, ko ar lekciju lasīšanu nevar novērst. Tomēr šajā gadījumā, kad geji izdaudzināja savu gājienu, tā ir reklāma. Reklāma savā ziņā ir arī propaganda, kas vērsta citu uzmanības piesaistīšanai un intereses radīšanai. Dzirdot, ka mani paziņas pagājušās nedēļas nogalē runā tikai par geju gājienu, secinu, ka iepriekš minēto mērķi reklāma ir padarījusi. Protams, ir diabētiķu, astmātiķu, invalīdu un citas biedrības, bet to mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību, lai tās locekļi censtos izsargāties no minētajām saslimšanām. Geju gājiens savukārt it kā aicina: nāc mūsu rindās! Šķiet, mūsu valstī homoseksuālisms vispār ir iecienīta tēma, ko politiķi izdevīgā brīdī mīl izmantot. Te der atcerēties kaut vai Jāņa Ādamsona pārmetumus par pederastiju politiskajiem oponentiem.
Tiekoties ar cilvēkiem, daudzi man ir atzinuši, ka mūsu sabiedrība ir slima. Tam jāpiekrīt. Ko citu teikt, ja publiskojam novirzes, kas Bībelē pakļautas Dieva lāstam. Uz šā fona kļūst skaidrs Jēzus Kristus jautājums slimajam: vai tu gribi kļūt vesels? Šķiet, mūsu sabiedrība to nevēlas, tādēļ par sekām tā lai nevaino citus, bet pati sevi. Jautājums ir uzdots no debesīm, un viss atkarīgs no mūsu attieksmes.